Lielbritānijas vēstniecības Berlīnē apsargs vairāk nekā trīs gadus vācis ļoti slepenu informāciju, tostarp “slepenu” valdības saziņu ar premjerministru Borisu Džonsonu, pirmdien Londonas tiesā paziņoja prokurori.
58 gadus vecais Deivids Balantīns Smits skenēja divu kabineta ministru vēstuļu kopijas Džonsonam un citus dokumentus, kas attiecas uz “sensitīviem tirdzniecības jautājumiem”, Londonas Old Beiliju tiesā paziņoja prokurore Alisona Morgana.
Smits, kurš ir atzinis savu vainu astoņās apsūdzībās, tiek turēts aizdomās par informācijas vākšanu no 2018. gada marta līdz pat viņa arestam 2021. gada augustā – dienu pēc tikšanās ar “Irinu”, MI5 virsnieci, kas uzdodas par Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieci.
Morgans sacīja, ka pēc Smita aizturēšanas viņa mājoklī Potsdamā, Vācijā, kratīšanas laikā tika atrasta USB zibatmiņa, kurā bija vairākas vēstniecību darbinieku fotogrāfijas un diplomātiskās pases.
Smits arī nofilmēja vairākus slepenus dokumentus, ko viņš atrada paplātēs, tostarp 2020. gada novembra vēstuli Džonsonam no toreizējās tirdzniecības ministres Līzas Trūsas un toreizējā uzņēmējdarbības ministra Aloka Šarmas, kas bija klasificēta kā “slepena”, viņa teica.
Morgana sacīja, ka Smits 2020. gada novembrī Krievijas militārajam atašejam Berlīnē ģenerālmajoram Sergejam Čuhrovam nosūtīja vēstuli, kurā bija “ļoti sensitīva informācija par Lielbritānijas vēstniecību un tajā strādājošajiem”.
Vēstulē, kas bija uzrakstīta uz Lielbritānijas vēstniecības veidlapas, bija norādīti vēstniecības darbinieku vārdi, mājas adreses un tālruņa numuri, un tai bija pievienoti dokumenti, kuru autors bija Lielbritānijas vēstniecības vadošais darbinieks, kas strādā ar Krieviju, teica Morgans.
Viņa piebilda, ka Smita vēstules Čuhrovam atklāšana rosināja Lielbritānijas un Vācijas iestāžu kopīgu izmeklēšanu.
Vispirms tika iesaistīts MI5 virsnieks, kas uzdodas par “Dmitriju” – Krievijas pilsoni, kurš sniedz palīdzību Lielbritānijai. Tiesā tika demonstrēti slepeni ierakstīti materiāli, kuros redzams, kā Smits no vēstniecības drošības kioska filmē “Dmitrija” videonovērošanu.
Vēlāk pie Smita vērsās “Irina”, kura viņam teica, ka viņai nepieciešama palīdzība, jo kāds ir “nodevis informāciju britiem, un šī informācija varētu kaitēt Krievijai”. Slēptās kameras ierakstā, kas tika demonstrēts tiesai, “Irina” jautā Smitam, vai viņš var palīdzēt, un viņš atbild: “Nu, kā ko?”
Pret Rietumiem vērsti uzskati
Smits novembrī atzina savu vainu astoņos likumpārkāpumos saskaņā ar Oficiālo noslēpumu likumu, tostarp vienā apsūdzībā par informācijas nodošanu Čuhrovam.
Viņš atzina septiņas citas apsūdzības, kas saistītas ar informācijas vākšanu, kura varētu būt noderīga Krievijas valstij.
Smits noliedz, ka būtu vēlējies nodarīt kaitējumu Lielbritānijai, Morgans sacīja tiesai, un apgalvo, ka ir atzinis savu vainu, pamatojoties uz to, ka viņš vienkārši vēlējies radīt “neērtības un apmulsumu”. Viņš arī noliedz, ka būtu saņēmis jebkādu samaksu.
Tomēr apsūdzība apgalvo, ka Smitam, kurš kolēģiem pastāstīja par saviem “stingrajiem pret Lielbritāniju vērstajiem uzskatiem”, kā arī par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, bija “skaidrs nodoms nodarīt kaitējumu Apvienotajai Karalistei”.
Morgans sacīja, ka Smits kolēģiem pauda “pret Rietumiem un NATO vērstus uzskatus” un runāja par savu atbalstu Krievijai un prezidentam Vladimiram Putinam.
“Viņš pauda viedokļus par karu Ukrainā, kas bija pret Ukrainas valdību un atbalstīja Krieviju,” viņa piebilda.
Paredzams, ka tiesnesis Marks Vols trešdien pasludinās spriedumu, uz kura pamata Smitam tiks piespriests sods, kas, domājams, tiks pasludināts piektdien.
