Tuvojoties trešajam pandēmijas vilnim, Valsts darba inspekcija un kompetentais speciālists darba aizsardzībā Laima Buša stāsta par attālinātā režīma upuriem un mācību, kas iegūta no krīzes, kā arī iepazīstina ar vērtīgiem atskaites punktiem par darba organizēšanu rudenī.
Darba devēja un darbinieka pienākumi
Valsts darba inspekcija (VDI) norāda:
- Saskaņā ar Darba likuma un Darba aizsardzības likuma prasībām darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus
- Darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid-19 vīrusu, tostarp nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus
- Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par uzņēmumā pastāvošo darba kārtību, darbiniekiem – pienākums pakļauties un ievērot to.
- Darba devējam Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas kontekstā ir tiesības izvēlēties efektīvāko un savam uzņēmumam atbilstošāko darbības modeli. COVID-19 kā bioloģiskajam riska faktoram jābūt novērtētam atbilstoši normatīvajiem aktiem
- Pēc darba vides riska novērtēšanas darba devējam vai viņa norīkotajam darba aizsardzības speciālistam ir jāplāno un jārealizē pasākumi šī riska samazināšanai vai novēršanai – gan tehniskie (piemēram, dezinfekcija, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšana), gan organizatoriskie (piemēram, attālinātais darbs, darbinieku izolācija un kontakta laika samazināšana iespēju robežās).
Kā notiks darba organizēšana?
VDI atgādina, ka viens no efektīvākajiem aizsardzības pasākumiem pret Covid-19 infekciju valstī ir vakcinēšanās. Taču, ņemot vērā vakcinācijas brīvprātīgo raksturu, darba devēji darba tiesisko attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu šobrīd nevar izvirzīt prasību darbiniekam vakcinēties. Tādējādi darba devējam ir gana sarežģīti organizēt darbu, ja tiek nodarbināti gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki.
Tomēr darba devējs iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, rīkojumā un darba kārtības noteikumos) var noteikt, ka darba pienākumu veikšanas priekšnoteikums ir vakcinācija vai Covid-19 testa veikšana. Ja darbinieks šo prasību nepilda, darba devējam ir tiesības saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu atstādināt darbinieku no darba (darba devēja tiesības atstādināt darbinieku no darba gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm) un, izvērtējot pārkāpuma tiesiskos un faktiskos apstākļus, lemt par darba līguma uzteikšanu.
Kādi būs atbalsta mehānismi darbiniekiem?
Kompetentais speciālists darba aizsardzībā un projekta “Vesels Birojs” izveidotāja Laima Buša ikdienā strādā ar birojiem – sfēru, kur Covid-19 radītos riskus darba vidē iespējams mazināt ar attālināta vai daļēji attālināta darba organizēšanu. Gan pēc pieredzes, gan pavasarī iegūtajiem aptaujas datiem viņa secina, ka vairums darba devēju saviem darbiniekiem attālinātā darba veikšanai piedāvā vismaz daļēju tehnisko nodrošinājumu, proti, datoru, klaviatūru, otru monitoru. Bieži vien darbinieki var saņemt darba krēslu vai galdu. Ir uzņēmumi, kuri pat izmaksājuši vienreizējas kompensācijas mājas darba vietu iekārtošanai.
Līdz šim gan ļoti reta bijusi prakse maksāt monetāras kompensācijas par darbinieka izdevumiem, strādājot attālināti, piemēram, internetu vai papildus komunālajiem izdevumiem. Taču, iespējams, situācija varētu nedaudz mainīties saistībā ar pavisam nesenajiem grozījumiem Darba likumā (kas stājas spēkā no augusta) saistībā ar attālinātā darba izdevumu apmaksu.
Daudzi darba devēji sekmējuši arī vakcinācijas tempu gan skaidrojot ieguvumus, gan piedāvājot vakcinēties uzņēmuma telpās. Daži uzņēmumi izvēlējušies motivēt darbiniekus vakcinēties, izmaksājot vienreizēju bonusu.
Attālinātā režīma sekas un upuri
Kā norāda VDI, jebkura krīze tieši vai netieši atstāj ietekmi uz darba vidi. 2020. gada rudenī RSU Darba drošības un vides veselības institūts (RSU DDVVI) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Rēzeknes tehnoloģiju augstskolu veica pētījumu par COVID-19 ietekmi uz nodarbinātību un darba vidi Latvijā. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka pāreja uz attālināto darbu valsts un izglītības iestādēs notika ne tik veiksmīgi un lēnāk nekā privātajā sektorā, kā rezultātā nodarbinātie šajā sektorā ir riska grupā attiecībā uz veselības problēmām, piemēram, balsta un kustību sistēmas pārslodzi un trauksmi. Ar pētījuma rezultātiem un ieteikumiem iespējams iepazīties šeit.
Kādas sekas darbs attālinātais režīms atstājis uz nodarbinātajiem, būs pamanāms ilgtermiņā. Apkopojot statistikas datus par nelaimes gadījumiem darba vietā, VDI secina – pērn, ņemot vērā zemo ekonomisko aktivitāti, negadījumu skaits ir samazinājies. Taču šobrīd statistikas dati rāda, ka darba vidē nelaimes gadījumi notiek arvien biežāk, jo pandēmijas laikā VDI aktivitātes bija mazāk pamanāmas un pārbaudes tika veiktas attālināti. Redzams, ka darba vide uz to ir reaģējusi, drošības prasības neuzskatot par prioritāti. Diemžēl daudzi uzņēmumi strādā pēc šāda principa.
Jābūt gataviem jebkādiem apstākļiem
Pēc Laimas Bušas domām, esam ļoti daudz mācījušies no pēdējā pusotra gada pieredzes un saprotam, ka darba organizācija, iespējams, nekad nebūs tāda pati kā pirms pandēmijas. Darba aizsardzības sfērā, līdzīgi kā citās, aktīvi “jātur roka uz pulsa”, proti, jābūt gataviem dažādām situācijām, tāpēc ir būtiski uzņēmumā veidot vienotu plānu un scenārijus darbībai dažādos gadījumos.
