Dzīve pēc pandēmijas būs citāda ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī uzņēmējdarbības nozarei, kurā jau vairāk nekā gadu tiek meklēti risinājumi drošas darba vides radīšanai. Viedokli par to, kāda būs jaunā ikdiena darba devēju un darbinieku dzīvē, pauž kompetentais speciālists darba aizsardzībā un projekta “Vesels Birojs” izveidotāja Laima Buša.
Kādas pārmaiņas ieviesa pandēmija?
Laima Buša, kas savā darbā galvenokārt pārstāv biroju nozari, atzīmē, ka bez drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai birojos un citās uzņēmumu telpās šī perioda laikā notikušas ļoti lielas pārmaiņas saistībā ar attālināto darbu, kas būtiski ietekmēja gan darba devējus, gan darbiniekus. Ja 2020.gada sākumā tikai retais uzņēmums Latvijā realizēja attālināto darbu kā ierastu un plaši izmantotu praksi, tad dažu nedēļu laikā šī darba forma kļuva par daudzu darbinieku ikdienu un vitāli svarīgu veidu Covid-19 ierobežošanai.
Jaunie izaicinājumi
Šis bija liels izaicinājums darba devējiem gan no tehniskā, gan organizatoriskā aspekta, piemēram, kā nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu attālinātā darba režīmā. Līdzīgi arī pašiem darbiniekiem izaicinājumu netrūka, proti, ātrā veidā apgūt gan digitālās iemaņas, kad nepieciešams faktiski visu komunikāciju un darba procesus nodrošināt attālināti, gan pielāgot savu darba vietu mājoklī un ikdienu, lai pārnestu biroja darbu veikšanu uz mājām, nav bijis vienkārši.
Šis laiks jāizmanto lietderīgi
Nekas, protams, nav beidzies. Pēc Laimas Bušas domām, tieši šobrīd uzņēmumiem ir ļoti būtisks laiks, lai apkopotu mācības, kuras iegūtas, izmēģinot attālināto un hibrīddarbu, un veidotu ilgtermiņa skatījumu, kā nākotnē izskatīsies darba procesi, proti, kas notiks ar biroju, vai uzsvars tiks likts uz darbu klātienē vai attālināti. Tie ir izaicinājumi, kas saistīti gan ar organizācijas resursu plānošanu, biroju telpām, uzņēmuma kultūras veidošanu, gan darba aizsardzības jautājumiem.
Kāda būs jaunā ikdiena darba aizsardzības jomā?
Runājot par biroju nozari, vispirms darba devējiem būs jālemj, kādā formātā darbs turpināsies primāri. Vai darbinieki tiks aicināti pēc iespējas biežāk atgriezties klātienē, vai tas būs hibrīddarbs, kurā tiks noteiktas vadlīnijas, kādā mērā darbinieki drīkstēs vai tiks aicināti strādāt attālināti.
Mainās arī darba veids
Pasaules pētījumi rāda, ka lielākā daļa birojos strādājošo kā optimālāko izvēlētos “miksētu” darba veidu, tas ir, daļu no darba laika strādāt attālināti, daļu – no uzņēmuma biroja.
Tas uzņēmumiem rada vajadzību pārplānot biroju telpas, tos veidojot vairāk kā vietu, kur notiek sadarbība un komandas tikšanās. Mazāks uzsvars varētu tikt likts individuālajām darba vietām. Katrā ziņā daudziem (īpaši lielākos uzņēmumos) būs jāatvadās no personificētām darba vietām, to vietā nākot “hot-desking” principam.
Kāda ir droša biroja vide?
Protams, Covid-19 un nākotnē iespējamu līdzīgu pandēmiju dēļ ir būtiski vērst uzmanību uz drošu biroju izveidi. Tas nozīmē – pirmkārt, iespēju, ka individuālas darba vietas ir izvietotas tālāk cita no citas (vai, piemēram, ir atdalītas ar stikliem). Otrkārt, tā ir uzlabota telpu vēdināšana un ventilācijas sistēmu optimizācija, kā arī vairāk bezkontakta tehnoloģijas (piemēram, iespēja bez fiziska kontakta izsaukt liftu vai ieslēgt gaismu).
Mums jāmācās ātri reaģēt
Kas attiecas uz darba aizsardzību, tad arī šajā jomā mums jākļūst elastīgākiem. Darba aizsardzības speciāliste uzskata – pandēmija labi norādīja uz to, ka jābūt gataviem reaģēt ātri un dažādās nestandarta situācijās operatīvi nonākt pie drošības risinājumiem.
Vai pandēmija iemācīja arī ko pozitīvu?
Viena no pozitīvām tendencēm, par kuru varam pateikties, ir Covid-19 mācība – nākt slimam uz darbu nav varoņdarbs, un tā nav vēlama uzvedība. Laima Buša cer, ka to sapratuši gan darba devēju pārstāvji, gan paši darbinieki, lai nākotnē arī varētu elastīgāk raudzīties, piemēram, uz veselības dienu iespēju. Tās ir 2 līdz 3 dienas gadā, kuras ir apmaksātas, bet kuras drīkst izmantot darbinieki, lai paliktu mājās akūtas saslimšanas gadījumā (bez darbnespējas lapas izsniegšanas) vai darba laikā apmeklētu ārstniecības speciālistus, kurus nav iespējams apmeklēt ārpus darba laika.
Kā veidot veselīgu darba vidi šajos apstākļos?
Pēc darba aizsardzības speciālistes uzskatiem un pieredzes, vēl arvien daudziem cilvēkiem, kuri strādā no savas dzīvesvietas, darba vieta nav iekārtota pietiekami ergonomiski. Projekta “Vesels Birojs” izveidotāja norāda, ka liela daļa uzņēmumu arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām piedāvās vismaz daļēju iespēju veikt darba pienākumus no mājām, tādēļ ir vērts pārdomāt, vai tiešām esam darījuši labāko, lai mūsu darba vietas būtu ērtas, veselībai nekaitīgas un arī palīdzētu būt produktīviem savā darbā.
Viens no būtiskākajiem aspektiem ir darba vietas iekārtojums – vai portatīvais dators ir apgādāts ar otru monitoru (vai vismaz paliktni), atsevišķu klaviatūru un peli. Vai cilvēks sēž uz krēsla, kas ir ērts un piedāvā muguras atbalstu. Arī par darba vidi – vai telpa tiek pietiekami bieži vēdināta, vai relatīvais gaisa mitrums ir pietiekams. Visi šie aspekti ietekmē gan mūsu pašsajūtu īstermiņā, gan veselību ilgtermiņā un var ieņemt būtisku lomu arī attiecībā uz darba produktivitāti.
Jādomā par mentālo veselību un kustību
Vēl viens aspekts, kuru noteikti jāpiemin, ir darbinieku mentālā veselība, kā arī kustību skaits, kas, sākoties pandēmijai, lielai daļai cilvēku ir samazinājies. Lai varētu veiksmīgi parūpēties par savu ģimeni un darbu, mums ir arī jāprot parūpēties par sevi. Šeit galvenie noteikumi ir pietiekams miegs un kustību skaits ikdienā, kā arī sociālo saikņu veidošana un kvalitatīvs ēdiens.
Darba un privātā dzīve savā starpā ir tik ļoti saistīta, un darba devējiem ir absolūti nepieciešams, kā vien tas iespējams, palīdzēt saviem darbiniekiem izdarīt veselīgas izvēles. Pēc Laimas Bušas domām, darbinieku labbūtība, kura ir cieši saistīta ar darba aizsardzību, paredz dalītu atbildību starp darbinieku un darba devēju.
Kā mainās darba aizsardzības joma?
Darba aizsardzība mainās – vismaz biroja darba sfērā redzams, ka darba aizsardzība pietuvinās darbinieku labbūtības koncepcijai. Uzsvars tiek likts uz praktiskiem preventīviem pasākumiem, lai ne vien nodrošinātu, ka darba vieta ir droša, bet arī rūpētos par to, ka pastāvošā darba kultūra un darbiniekiem piedāvātie veselības veicināšanas pasākumi sekmētu veselībai un darba produktivitātei labvēlīgu izvēļu veikšanu.
Tāpat arvien biežāk jāstrādā tieši ar psihosociālo risku novērtēšanu, kā arī pasākumiem darbinieku mentālajai veselībai un psiholoģiskajai darba videi. Tās ir jomas, kas bieži sniedzas ārpus darba aizsardzības speciālistu kompetencēm, tomēr arī tās ir būtiskas un īpaši aktuālas pandēmijas laikā.
Sadarbībai ir nozīme
Ņemot vērā attālinātā darba popularitāti un dažādu alternatīvu nodarbinātības formu iespējas, lielāka atbildība par darba vidi ir jāuzņemas pašiem darbiniekiem. Taču ir būtiski, kādus atbalsta, informācijas un motivācijas instrumentus var sniegt darba devējs, lai palīdzētu darbiniekiem saglabāt veselību un justies labi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Jāapzinās, ka arvien biežāk saskarsimies ar darbaspēka novecošanās tendenci.
Jāaug līdzi laikam un prasībām
Pētījumi rāda saistību starp darbinieku labbūtību un iesaisti, kā arī augstākiem rezultivitātes rādītājiem un mazāku darbinieku rotāciju. Spriežot pēc Laimas Bušas novērojumiem, redzams, ka darba aizsardzība biroju sfērā cieši pārklājas ar personāla vadības, psiholoģijas un komunikācijas funkcijām. Speciālistiem ir jāiet līdzi laikam un jānodrošina organizācijām un darbiniekiem aktuālo jautājumu risināšanas iespējas, gan rūpējoties par drošību un veselību, gan veicinot veselības kultūras attīstību, kā arī darot to iespējami praktiskā un darbiniekiem pieejamā veidā.
