2001. gada 11.septembris – kopš liktenīgās dienas pagājuši jau 19 gadi, taču pasaules atmiņā aizvien vēl palicis šī traģiskā notikuma rūgtums, būtiski ietekmējot ne vien sabiedrības pastāvēšanu, bet arī visu drošības nozari, tās stabilitāti un nākotnes virzību. Dzīvojot šodienā, svarīgi pajautāt – vai esam apzinājuši iespējamos riskus, lai varētu attiecīgi uz tiem reaģēt? Vai sistēmas nepilnības, kuras pastāvēja 21.gadsimta sākumā, ir mums ko iemācījušas par neizbēgamiem satricinājumiem, kuri pārbauda sagatavotību un izglīto par mūsu neaizsargātību? Galu galā – vai esam drošībā?
Pēc islāmistu teroristu uzbrukumiem ASV, kuri prasīja teju 3000 cilvēku dzīvību, izpostīja valsts nozīmes celtnes un aizsāka iniciatīvu pretterorisma kustībai, ir mainījušies gan draudi, gan mūsu un nozares vājās vietas, kā arī globālie izaicinājumi. Taču šis notikums, kaut gan ar smagu pieskaņu, ir parādījis, cik svarīga un neatliekama ir nacionālā drošība, licis reālistiski novērtēt spēju aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus un atgādinājis par potenciālu briesmu savlaicīgu novērtēšanu.
11. septembris, 2001. gads – Terorakts
2001. gada 11. septembrī četras teroristu pašnāvnieku grupas ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra 110 stāvu augstajās ēkās – “dvīņu torņos” – Ņujorkā, kuras drīz pēc trieciena sabruka. Vēl viena lidmašīna ietriecās Pentagona celtnē Vašingtonā, bet ceturtais lidaparāts, kurš virzījies uz Balto namu, mērķi nesasniedza un avarēja Pensilvānijā. Uzbrukumos gāja bojā 2977 cilvēki. Visvairāk cilvēku gāja bojā sagrūstot Ņujorkas augstceltnēm. Vairāki tūkstoši cilvēku tika ievainoti.
Neilgi pēc traģiskajiem notikumiem ASV valdība pasludināja karu pret terorismu. Uzbrukumā Vašingtona vainoja teroristu tīkla “Al Qaeda” līderi Osamu bin Ladenu, kurš slēpies Afganistānā.
Laiks un pārmaiņas – drošības nozare starp “toreiz” un “tagad”
Diena, kas izraisīja plašu rezonansi starptautiskā līmenī, pamudināja toreizējo ASV prezidentu Džordžu Bušu pieteikt globālu karu terorismam, aicinot pasaules līderus pievienoties ASV piemēram. Tā paša gada oktobrī speciālo uzdevumu vienības uzsāka karadarbību Kandahārā, Afganistānā[1]. Tuvāko nedēļu laikā arī vairākas citas lielvalstis (piemēram, Lielbritānija, Vācija, Francija) paziņoja, ka nosūtīs savu karaspēku uz aktīvo militāro zonu, un jau decembrī Kandahāra, kaujinieku spēcīgais cietoksnis, piedzīvoja sabrukumu. Taču nekas neapstājās – 2003. gada pavasarī ASV un koalīcijas spēki iebruka Irākā, pamatojoties uz iespējamību, ka valstī tiek izstrādāti masu iznīcināšanas ieroči. Vasarā 23 cilvēki (tostarp augsta ranga amatpersonas) zaudēja dzīvību, vēl 100 tika ievainoti, kad pašnāvnieks spridzinātājs ar kravas auto ietriecās ANO galvenajā mīnē Bagdādē. Ziemā kļuva zināms, ka Irākas diktators Sadams Huseins ir sagūstīts.
Kopš smagā trieciena pārmaiņas piedzīvojis arī ASV sabiedrības iekšējais mikroklimats – pret valstī mītošajiem musulmaņiem vērstas asas negācijas un vardarbība, popularitāti iemantojuši anti-islāmiski uzskati un nostāja. 2001. gadā vien tika reģistrēti 93 uzbrukumi musulmaņiem, paaugstinoties līdz 127 gadījumiem 2016.gadā[2].
Lai arī 11. septembra stāsta atkārtojumam nav nekādu garantiju, šo gadu laikā ir sperts solis ceļā uz atvērtāku un jēgpilnāku komunikāciju starpvalstu drošības veicināšanai, apmainoties ar informāciju, taktiku un mācībām, lai kopīgi cīnītos pret terorismu un nepieļautu tā izpausmes praksē.
Terorisma ietekme
Tāpat uzbrukumu rezultātā pievērsta pastiprināta uzmanība drošības pasākumiem lidostās un birojos, sekojot līdzi gan nesankcionētas piekļuves gadījumiem, gan aizliegtu un bīstamu vielu transportēšanai, izmantojot lidmašīnas. Līdz 2001. gada 11. septembrim tika pārmeklēti vien aptuveni 5% no ceļotāju mantām un bagāžas, turpretim šodienas situācija ir krasi pretēja. Ieviesti arī ķermeņa skeneri, lai efektīvāk atklātu ar metālu nesaistītus draudus, piemēram, plastmasas sprāgstvielas. Lai arī gaisa pārvadājumu apjoms dekādes laikā ir audzis, nozare piedzīvojusi reālus draudus uzreiz pēc teroristu uzbrukumiem[3] – gadu pēc piedzīvotā katrs sestais Amerikas iedzīvotājs pauda, ka samazinājis pārvietošanos gaisa telpā tieši šī notikuma iespaidā.
Bailes un uzmanība nereti ir terorisma galvenā taktika, un plašsaziņas līdzekļi, kuri ziņo par šiem notikumiem un to attīstību, ir teroristu uzbrukuma stratēģijas būtiska sastāvdaļa. Notikuma spēcīgā ietekme skārusi arī mediju vidi – pateicoties tam, ziņu dienesti sākuši sniegt dziļāku un pamatīgāku ieskatu par starptautiskām ziņām un svarīgiem notikumiem visā pasaulē.
Mūsdienās lielāku uzplaukumu piedzīvo novērošanas tehnoloģijas, tai skaitā videokameras un biometrisko datu uzskaite, lai uzturētu stingrāku kontroli un nepazaudētu to. Aizvien tiek uzraudzīta arī imigrantu plūsma, pārbaudot iebraucējus, tādējādi veicinot deportēto skaita pieaugumu. Statistikas dati[4] liecina – katru gadu ASV laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam notika vidēji 200 000 deportāciju, savukārt 2009. un 2010. gadā skaits krasi paaugstinājās, sasniedzot teju 400 000 izsūtīšanas ik gadu.
Traģiskais notikums ASV pierādījis, ka nav neaizskaramu valstu. Vairums cilvēku ir zaudējuši ticību stabilas un sakārtotas valstiskās sistēmas ilūzijai, izrādot bažas par dažādiem individuāliem uzbrukumiem, no kuriem neviens nav pasargāts. Pēc 11. septembrī gūtās mācības starptautiskās organizācijas centušās pielāgoties izmaiņām, pievēršoties kopīgu un vienotu aizsardzības mehānismu izveidei, mazāk rīkojoties savu dalībnieku interešu aizstāvībā. 2001.gada 12.septembrī pirmo reizi Ziemeļatlantijas alianses vēsturē tika piemērots NATO līguma 5.pants, proti, mehānisms, kas darbojas saskaņā ar principu “uzbrukums kādai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm”, paužot sabiedroto valstu solidaritāti un vienotību.
Arī Latvija iesaistījusies starptautiski nozīmīgajā darbībā – mūsu karavīri kopā ar citu valstu spēkiem piedalījušies Afganistānas stabilizācijā un atjaunošanā, palīdzot novērst jaunus terorisma draudus, kas varētu skart ne vien ASV, bet arī mūsu valsti. Kas attiecas uz pārmaiņām finansiālajā jomā – tiešas un acīmredzamas sekas pēc šiem notikumiem Latvija īsti neizjuta, jo nebija iesaistīta pasaules galvenajos finanšu tirgos, tādējādi nedaudz izbaudot savu nomales stāvokli. Kā valsts, kas visu laiku cīnās ar krīzēm, Latvija ir iemācījusies kļūt elastīgāka, reaģējot uz pasaulē notiekošo, un ir uzkrāts reformu potenciāls, tāpēc, rodoties nestabilai situācijai, tā spēj pārorientēties no vieniem tirgiem uz citiem[5].
[1] https://www.history.com/topics/21st-century/war-on-terror-timeline
[2] https://www.pbs.org/newshour/nation/9-11-to-today-ways-we-have-changed
[3] https://www.pewresearch.org/politics/2002/09/05/i-americans-and-911-the-personal-toll/
[4] https://www.dhs.gov/immigration-statistics/yearbook
[5] https://www.vestnesis.lv/ta/id/55855
