“Bērnībā spēlēju spiegos un – re, kā dzīvē sanācis,” saka Marats, jauns, enerģisks un atvērts vīrietis ar iepriekšēju darba pieredzi izglītības jomā. Viņš Satversmes aizsardzības birojā (SAB) strādā nepilnu gadu un šim darbam pieteicās pats, izturēja atlasi un tika pieņemts izlūkošanas speciālista amatā. Agrāk piedāvāt savu kandidatūru, lai strādātu valsts drošības iestādē, nebūtu bijis iespējams, jo dienesti tradicionāli darbiniekus uzrunāja paši. Taču ierastās prakses mainās arī līdz šim par īpaši noslēgtām vidēm uzskatītajos drošības dienestos. Un tā notiek gan Latvijā, gan citviet pasaulē, jo tas dienestiem paver iespēju rekrutēt darbiniekus, kurus citādi nesastaptu. Šajā rakstā pastāstīsim, ar ko jārēķinās, pretendējot kļūt par drošības iestādes amatpersonu. Noslēpumainības plīvuru pavērsim, daloties gan ar praktisku informāciju, gan jauno darbinieku pieredzes stāstiem.
Iespēja – sniegt savu devumu plašākā ģeopolitiskā ietvarā
Kaut arī darbam SAB speciālisti tagad tiek uzrunāti, gan tos atrodot personiski, gan ar publisku sludinājumu starpniecību, amatpersonu identitāte ir slepena. Tādēļ šajā rakstā atspoguļoto SAB darbinieku vārdi ir mainīti. Taču viņu pieredzes un ieteikumi ir reāli un, cerams, noderēs kā ieinteresējoši un skaidrojoši ceļa rādītāji potenciālajiem kolēģiem, kuri vēl tikai grasās pieteikt savu kandidatūru darbam SAB.
“Ģeopolitiskā situācija man deva papildus impulsu un vēlmi strādāt dienestā. Agrāk domāju – ko tad mazas valsts dienesti izlūkošanas jomā var paveikt? Kopš strādāju šeit, es daudz labāk saprotu mūsu lomu plašākā ģeopolitiskā ietvarā. Mūsu dienests dot savu artavu un tā ir nozīmīga. Krievijas izraisītā kara Ukrainā kontekstā jēgu un pievienoto vērtību savam darbam izjūtu jo īpaši,” uzsver viens no SAB jaunajiem kolēģiem Marats, atklājot būtisku drošības dienestu darbinieku profesionālās darbības aspektu. Proti, valsts drošības sargi ir savas valsts patrioti, kas ar savu darbu no sirds vēlas līdzdarboties Latvijas nacionālās drošības stiprināšanā. “Gribēju darbu, kur varu dot pats no sevis, vēl ko iemācīties un arī, lai es varētu ko darīt sabiedrības un valsts labā, lai manam darbam būtu lielāka jēga,” savā motivācijā strādāt dienestā dalās Marats.
Nekas nav tā, kā Tu domā, ka būs…
Sarma, komunikabla un draudzīga jauna sieviete, SAB strādā divus gadus. Viņas pienākumi saistīti ar speciālo atļauju izsniegšanas procesu. Sarma atceras, ka jau skolas laikā kopā ar vecākiem un draugiem Valsts svētkos gājusi vērot svinīgās parādes, bijusi patriotiski noskaņota un vēlējusies kaut ko darīt valsts labā. “Tāpēc skatījos drošības iestāžu virzienā. SAB mani ieinteresēja visvairāk un šķita visatvērtākais. Kad pa radio nejauši izdzirdēju, ka dienests paver līdz šim nebijušu iespēju kandidātiem pašiem pieteikties, es to uzreiz izmantoju”. Pēc pieteikuma iesūtīšanas ar Sarmu sazinājās SAB personāla speciāliste, tomēr darba piedāvājumu Sarma toreiz nesaņēma. Vēlāk Sarmai dienestā piedāvāja citu amatu. Šis gadījums lieliski ilustrē dienesta darbā ņemšanas specifiku. Kandidāti, kas iesūtījuši savus pieteikumus, var tikt uzrunāti pēc ilgāka laika. Tāpat var tikt piedāvāts izglītībai un prasmēm piemērots darbs, kurš pašam kandidātam piesakoties pat nebūtu ienācis prātā, bet galu galā ir lieliski piemērots. “Ejot cauri dienesta visnotaļ garajam darbā ņemšanas procesam, es ilgi vispār nezināju, kāds tieši darbs man būs jādara. Es teiktu – te nekas nav tā, kā tu domā, ka tas būs. Te ir jānāk ar atvērtu prātu, nesakoncentrējoties uz kaut ko iepriekš strikti izdomātu. Es nācu, paļaujoties, ka darbs būs man piemērots. Un tas tiešām ir man atbilstošs ar iespējām parādīt savas prasmes. Esmu ļoti apmierināta ar saviem vadītājiem. Viņi ir daudz darījuši, lai es labi iekļautos kolektīvā. Iepriekšējā darbā man tā nebija,” savā redzējumā dalās Sarma.
Nenobīties un nemest plinti krūmos!
Piesakoties darbā SAB, jārēķinās, ka no brīža, kad kandidāts nosūta savu pieteikumu līdz mirklim, kad viņš ver biroja durvis kā tā darbinieks, paiet visnotaļ ilgs laiks. Tas saistīts ar specifisku atlases procesu. Lai varētu kļūt par drošības dienesta darbinieku, kandidātiem nepietiek tikai ar atbilstošu izglītību, prasmēm un ieinteresētību. Ir jāatbilst arī Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantā noteiktajām prasībām. Un šī atbilstība, kā arī cita informācija par kandidātu, tiek rūpīgi pārbaudīta. Tāpat jāpilda atbilstības testi, jāatbild uz jautājumiem vairākās intervijās un dažkārt, atkarībā no konkrētā darba specifikas un nepieciešamības, tiek sagatavotas papildus pārbaudes. “Atlases process ir garš. Svarīgi, lai kandidāti to zina, citādi viņiem var likties, ka interese par viņiem vairs nav, lai gan izrādās, ka vienkārši vēl rit process. Ja neesi drošības iestādē strādājis, tad tas var nebūt saprotams. Mans mudinājums – nenobīties no garā procesa un nemest plinti krūmos! Man tie bija 4 mēneši, bet var būt vēl ilgāk,” savā pieredzē dalās Patrīcija, personālvadības speciāliste, kura tagad strādā SAB un pati savā darba ikdienā nodarbojas ar biroja jauno darbinieku atlases procesu.
Patrīcija uzsver, ka dienestā īpaši novērtē apmācību iespējas un to, ka jaunie darbinieki mācīties var jau pārbaudes laikā. Darbiniekiem ir iespējas papildināt zināšanas dažādās savam amatam atbilstošās jomās, kā arī apgūt praktiskas iemaņas, piemēram, šaušanas un medicīnas apmācībās. “Nezināju, ka man tas varētu patikt un ka es jebkad ko tādu varētu pamēģināt. Jaunajiem darbiniekiem ir arī laba kopējā ievadinstruktāža. Tas ir svarīgi, lai varētu noorientēties un citās iestādēs ne visās tāda tiek sniegta,” norāda Patrīcija. “Arī kolēģi ir draudzīgi un atsaucīgi. Biju domājusi, ka vide būs oficiālāka. Manā iepriekšējā darba vietā kolēģu attieksme mēdza būt snobiska, bija izteiktas atšķirības starp dažādu nodaļu darbiniekiem. Citi sevi uzskatīja par augstāk stāvošiem un svarīgākiem. Šeit es to nejūtu. Jūtos vienlīdzīga,” savos vērojumos dalās Patrīcija. Kolēģu un vadības pozitīvo attieksmi uzsver arī Marats: “Kolēģi ir profesionāli un izpalīdzīgi. Ja pamāca, dara to taktiski. Ir iespējas komunicēt ar priekšniecību. Tiek atbalstīta pašiniciatīva. Vadības vertikāle ir cilvēcīga un saprātīga”.
Aiz izlūka darba noslēpumainības plīvura – spriedze un risks
Darbam drošības iestādēs to noslēgtās vides dēļ vienmēr piemitusi noslēpumainības aura. Priekšstatus par operatīvā darbinieka darba specifiku radījusi kino industrija ar tādiem plašu popularitāti iemantojušiem tēliem, kā aģentu 007 – Džeimsu Bondu un Ītanu Hantu, kam pa spēkam realizēt jebkuru neiespējamāko misiju. Tas, ko atļauts atklāt, – dienestā strādā ne tikai operatīvie darbinieki. Amati ir dažādi un līdz ar to piemēroti visnotaļ plašam speciālistu lokam. Tomēr noslēpumainības plīvuru mazliet pavērt šoreiz ļausim tieši visnoslēpumainākā amata pārstāvim – izlūkam, paturot prātā, ka katrs viedoklis ir subjektīvs un vairāki redzējumi cits no cita varētu arī atšķirties.
Lūk, Marata pieredzes stāsts par operatīvā darba specifiku: “Šeit ir nepieciešama spēja izturēt spriedzi un risku. Visnotaļ neierastas dzīves dzīvošana, kad publiski nedrīkst atklāt savas profesionālās gaitas, ir reizē sarežģīta un interesanta. Tiem, kuriem aktierspēle ir asinīs, te ir iespējas izvērsties. Man patīk, kāda tagad ir mana dzīve. Ar iepriekšējo darba vietu tas gandrīz nav pat salīdzināms. Profesionālā joma ietekmē arī to, kāds esmu brīvajā laikā. Šis darbs liek visu laiku būt fokusētam, klātesošam. Man jau no paša sākuma tika teikts – vislabākie rezultāti radīsies, ja būsi autentisks. Visi talanti, intereses, sakari man tagad var noderēt. Esmu aicināts izmantot savas pieredzes un prasmes. Šim darbam nav formāla rāmja. Ja cilvēks ir ieinteresēts izzināt, atklāt un izmēģināt ko jaunu, tad šis darbs viņam ir ļoti piemērots”.
Ir svarīgi, lai piesakoties darbā un uzņemoties pildīt sev uzticētos pienākumus, cilvēks jau iepriekš būtu izvērtējis, vai viņš konkrētajai vakancei būs piemērots. “Operatīvais darbs visticamāk nederēs tiem, kuri ir pārāk principiāli vai ātri iekarst. Sevi ir jāprot nolikt malā. Jāspēj uzklausīt dažādu informāciju no katra cilvēka. Šis darbs nebūs piemērots arī ļoti vaļsirdīgiem cilvēkiem un tādiem, kas nespēj izturēt spriedzi un neskaidrību ikdienā. Daudz ko būs jāprot publiski noklusēt. Tāpat sarežģīti būs tiem, kam nepieciešams, lai precīzi visu pasaka priekšā – iedod gatavu šablonu darbam,” secina Marats, vēlreiz piebilstot, ka šeit runa ir tieši par operatīvā darba specifiku.
Kā pilsēta pilsētā
Agrāk SAB darbinieki bija izvietoti vairākās vietās Rīgā un Jūrmalā. Lai realizētu SAB funkciju pilnvērtīgu izpildi, dienesta vajadzībām atjaunota Kara hospitāļa ēka Rīgā, Brasas apkaimē. Šīs telpas oficiāli tika atklātas pagājušajā gada novembrī, tieši Valsts svētku nedēļā.
Tā kā darbā mums sanāk pavadīt lielāko dienas daļu, ir būtiski, kā jūtamies savā darba vidē. Patrīcija uzsver, ka darba vietā viņai patīk: “Vidi un telpas ļoti novērtēju. Viss ir jauns. Te ir kā pilsēta pilsētā. Pagalms ir vēsturisks parks. Par darbiniekiem ir padomāts un ir arī iespēja paust savus talantus. Piemēram, kolēģa safotografētās Latvijas ainavas kā vizuālais noformējums šogad papildina biroja svinīgos pasākumus, kuri, starp citu, man tiešām patīk. Valsts svētkos visi kopā dziedam himnu. Ir jūtams patriotisms. Uzskatu, ka patriotiskie pasākumi mūsu iestādē ir pašsaprotami. Tas vēl papildus dod to īpašo sajūtu, ka tu strādā Latvijas labā”.
Kā kļūt par SAB darbinieku
– Lai strādātu SAB, cilvēkam jābūt Latvijas patriotam, jājūtas piederīgam šai valstij un jāvēlas darīt labāko, kas viņa spēkos, Latvijas drošības stiprināšanai, jo dienestā katrs darbs tiek veltīts šim mērķim.
– Nereti cilvēki ne visai nopietni attiecas pret to, kā, iespējams, nepārdomāti veiktas darbības atbalsosies viņu nākotnes iespēju kontekstā. Tomēr, lai kļūtu par valsts drošības iestādes amatpersonu, nesabojātai “personas lietai” ir svarīga loma. Riski, kas tiks vērtēti, būs aizraušanās ar azartspēlēm, pārmērīgas parādsaistības (īstermiņa aizdevumi) vai neskaidri finanšu darījumi, regulāri kontakti vai braucieni uz riska valstīm, nepatiesu ziņu sniegšana vai informācijas slēpšana pārbaudes ietvaros.
– Jāapbruņojas ar pacietību, jo atlases process ir garš. Parasti tas ilgst vairākus mēnešus. Bet, kā mēdz teikt, labs nāk ar gaidīšanu. Vietā, kurā noris darbs ar valsts noslēpumu un kas rūpējas par valsts drošību, kandidātu atbilstības noteikšana ir ļoti būtiska un steiga te nav labs sabiedrotais.
– Strādājot SAB, jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem savā ikdienā – gan darba laikā, gan ārpus tā. Darbam drošības jomā ir sava specifiska, tādēļ darbiniekiem jāievēro atbilstoši noteikumi. Tomēr esošo darbinieku ilggadēja pieredze liecina, ka noteikumi nav neizpildāmi un tiem iespējams veiksmīgi pielāgoties. Vienīgi jābūt gataviem to darīt.
– Tiem, kas ieinteresēti strādāt valsts drošības stiprināšanā, ir vērts atsūtīt pieteikumu arī, ja www.sab.gov.lv darba iespēju sadaļā šobrīd nav atrodama vakance, kas šķistu precīzi atbilstoša. Iespējams, piemērots piedāvājums tomēr atradīsies, jo SAB darbinieki strādā plašā darbības spektrā – izlūkošanas, pretizlūkošanas, valsts noslēpuma aizsardzības, kiberdrošības un informācijas apstrādes jomā, starptautiskās sadarbības jautājumos, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzīšanā. Visbeidzot, biroja darba nodrošināšanai nepieciešami arī kolēģi dažādu praktisku atbalsta funkciju veikšanai. Tāpēc pieteikties tiešām var visdažādāko jomu speciālisti. Un, kas to lai zina, varbūt strādāsim kopā, lai uzturētu drošas mūsu visu kopīgās mājas – mūsu Latviju.
