Ministru kabinets 16.maijā izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un atļāva Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) slēgt līgumus ar komersantiem, kuriem ir piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotajā iepirkuma procedūrā, par katastrofu pārvaldības centru būvniecību Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos un Alsungā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) ietvaros.
ANM plāna ietvaros plānots nodrošināt no astoņu līdz desmit katastrofu pārvaldības centru būvniecību, sasniedzot arī izvirzītos mērķus klimata jomā. Īstenojot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, plānots par 22 nekustamajiem īpašumiem samazināt kopējo Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo īpašumu skaitu un atteikties no vismaz 36 nomas objektiem.
Īstenojot katastrofu pārvaldības centru projektus tiks veidoti gandrīz nulles enerģijas patēriņa centri ar mērķi nodrošināt atbildīgu publisko īpašumu pārvaldību, kuros vienuviet tiks apvienoti vairāki katastrofu pārvaldības sistēmā strādājoši dienesti, tādējādi ļaujot sasniegt Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam izvirzītos mērķus.
Savukārt, ievērojot to, ka iepirkums katastrofu pārvaldības centru būvniecībai Tukumā, Talsos un Alūksnē ir beidzies bez rezultāta, Iekšlietu ministrija atkārtoti ir izsludinājusi iepirkumu un atbilstoši tā rezultātam veiks izvērtējumu un informēs valdību par minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecību un saistīto pakalpojumu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas nodrošināšanu, un to iespējamajiem finanšu resursu avotiem.
Jau iepriekš ziņots, ka no kopējā 93 Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo objektu skaita, vairāk kā 80% būvēti laika periodā no 1890. gada līdz 1960. gadam. To sākotnējais lietošanas mērķis nevienā no gadījumiem nav bijis VUGD depo, tādēļ to izvietojums un platības neatbilst katastrofu pārvaldības funkciju izpildei nepieciešamajiem minimālajiem standartiem.
Īstenojot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, plānots nodrošināt vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. Tāpat investīciju rezultātā tiks uzlaboti nodarbināto darba apstākļi, tajā skaitā darba drošība, kas pozitīvi ietekmēs nodarbināto apmierinātības līmeni un nodarbināto rekrutēšanu.
Jau 2019. gadā tika izstrādāts skiču projekts būvniecības iecerēm A, B, C un D tipa moduļu katastrofu pārvaldības un krīžu vadības centru izveidei. A kategorijas moduļu tipa centrus plānots veidot visblīvāk apdzīvotajās Latvijas teritorijās ar lielāko izsaukumu skaitu un lielāko speciālā transporta specifisko vienību skaitu un vietās ar novērtējumā saņemto minimālajām katastrofu pārvaldības prasībām visneatbilstošāko esošo depo. ANM plāna ietvaros plānots izveidot tikai vienu katastrofu pārvaldības centru, izvietojot tajā A kategorijas ugunsdzēsības depo – Daugavpilī, Siguldas ielā 20.
Katastrofu pārvaldības centru būvniecība, izvietojot tajos B kategorijas ugunsdzēsības depo plānota: Liepājā, Pulvera ielā 18; Madonā, Raiņa ielā 49, izvietojot tajā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD); Alūksnē, Ziemeru ielā 4, izvietojot tajā arī Valsts policiju (VP), Valsts robežsardzi (VRS) un NMPD; Līvānos, Rīgas ielā 2S, izvietojot tajā arī VP un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP); Talsos, Rīgas ielā 21, izvietojot tajā arī VP, VRS, PMLP, NMPD; Tukumā, Kurzemes ielā 76, izvietojot tajā arī VP, VRS, PMLP, NMPD.
D kategorijas centru būvniecība plānota: Salacgrīvā, Vidzemes ielā 31, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo un VP, VRS, NMPD; Viļānos, Rīgas ielā 53A, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo, VP un NMPD; Alsungā, Skolas ielā 24, izvietojot tajā ugunsdzēsības depo un NMPD.
Gandrīz visos katastrofu pārvaldības centros ir plānota arī citu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu struktūrvienību izvietošana (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs).
Savukārt iekšlietu nozares infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta līdzekļiem pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 18. marta sēdē pieņemto lēmumu noris jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. Šo centru būvniecības darbi daudzos objektos ir noslēguma fāzē, piemēram, vakar tika nodots ekspluatācijā objekts Priekulē.
Papildus minētajam, pamatojoties uz Ministru kabineta 13.01.2023. ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, Iekšlietu ministrijai ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi vēl 16 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai. Iekšlietu ministrijas Būvniecības padome ir atbalstījusi katastrofu pārvaldības centru būvniecību Aizkrauklē, Balvos, Dobelē. Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā (Dzintaros un Kauguros), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderājā), Saldū un Siguldā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt iepirkumu šo centru būvniecībai.
