Biedrība “Peldēt droši” sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādājusi “Noslīkšanas melno punktu karti”, kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Analizējot adreses, var secināt – noslīkst visā valsts teritorijā.
“Skatoties kartē, lielākais mīts, kas valda sabiedrībā, ka visvairāk noslīkst jūrā, neapstiprinās. VUGD dati liecina, ka noslīkst tur, kur dzīvo visvairāk cilvēku. Teju katrs dzīvojam ūdens tuvumā – dabīgas ūdenstilpes ir mums visapkārt. Īpašā kategorijā ir piemājas dīķi, kas kalpo ainaviskam skatam, bet cik droši tie ir mūsu bērniem? To izveides mērķis nav būt par peldvietu, taču neviens nav pasargāts no nejaušas iekrišanas ūdenī, jo īpaši bērni,” satraukumu pauž biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Kartē atzīmēti punkti par 316 gadījumiem, kur VUGD laikā no 2020. līdz 2022. gadam no ūdenstilpes izcēlis vienu vai vairākus bojāgājušos. Statistika liecina, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122, 2021. gadā – 100 un 2022. – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus.
Trīs gadu laikā 63 % gadījumos VUGD strādājis lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26 % republikas pilsētās un 11 % citās pilsētās. No visiem gadījumiem visvairāk nelaimes notikušas Rīgā – 16 %. Krāslavas un Liepājas novados izcelti vienlīdz daudz bojāgājušo – 4 %, nedaudz mazāk – 3 % – Rēzeknes novadā. Visos citos novados mazāk.
“Ir svarīgi ikkatram apzināties riskus, lai ārkārtas situācija nemaz nenotiktu, neradīt apstākļus nelaimei. Noslīkt var minūtes laikā, taču pat visātrākie glābēji nevar tik ātri atbraukt. Vairs nebūs ko izglābt, un nelaimē nonākušais pievienosies statistikai par izceltajiem bojāgājušajiem. Aicinām ikvienu sabiedrības locekli ieklausīties drošības padomos un neizaicināt likteni. Mūsu pieredze rāda, ka visbiežāk nelaime nemaz nenotiktu, ja vien būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi – nepeldēties alkohola reibumā vai vienatnē, nebūt pārgalvīgiem, nelēkt nezināmās ūdenstilpēs, lietot peldvestes un pieskatīt vienam otru, īpaši bērnus,” aicina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
Lai mazinātu riskus, “Peldēt droši” un VUGD aicina:
- Bērniem norobežot piekļuvi piemājas ūdenstilpei, baseinam vai dekoratīvam dārza dizaina elementam, ja tajā ir ūdens.
- Nekad nepeldēt vienatnē. Neesi pārdrošs – neriskē!
- Izvēlies drošu peldvietu, kur krasts ir lēzens un ar cietu pamatni. Ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi. Peldvieta nav aizaugusi, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.
- Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, vienmēr to vispirms izstaigājiet. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā vasarā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.
- Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, ir labiekārtotas un tajās dežurē glābēji.
- Nelec ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta!
- Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti un pārliecinies, ka tā ir pareizi uzvilkta arī bērniem.
Situācijā, kad redzi kādu nelaimē, zvani 112 un izvērtē savas spējas palīdzēt. Nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.
Infografika “Melno punktu karte” .pdf formātā
