Lielā Krievijas ekonomikas atslēgšanās paātrināsies 2023. gadā, jo Maskava pietuvosies Ziemeļkorejas ekonomikas modelim. Un Putins varēs pabeigt savu uzdevumu – izveidot režīmu, kurā neviens viņu nevarēs aizstāt, ar naftu, ko tā nevar pārdot, un rubļiem, ko tā nevar izmantot, liecina Eiropas notikumu analīzes portāls euractiv.com.
Rietumu sankcijas, kas sekoja iebrukumam Ukrainā, ir padarījušas neiespējamu importēt Krievijai nepieciešamo. Ārvalstu investori atturas no Krievijas, tūkstošiem valsts elites pārstāvju ir emigrējuši, un tās galvenā eksporta produkta cena ir nokritusies. Prezidenta Vladimira Putina karš ir izolējis viņa valsti. Lielā ekonomikas atslēgšanās paātrināsies 2023. gadā, jo Maskava pietuvosies Ziemeļkorejas ekonomikas modelim.
Iebrukums Ukrainā ir nodarījis kaitējumu Krievijai, kas ir lielā mērā atkarīga no naftas un gāzes eksporta. Lai gan augstās cenas 2022. gada sākumā palīdzēja valstij, pārējā pasaule ātri pielāgojās, pārvietojot piegādes un dažos gadījumos, piemēram, ASV, eksportējot vairāk. Krievijas Urāla jēlnaftas cena jau ir samazinājusies par 40 % salīdzinājumā ar 2022. gada marta maksimumu, un tagad Krievijai varētu pietrūkt resursu, lai mīkstinātu recesijas triecienu tās iedzīvotājiem.
Rezultātā Krievijas ekonomika cietīs triecienu. Starptautiskais Valūtas fonds 2021. gada oktobrī prognozēja, ka 2023. gadā Krievijas ekonomikas izaugsme būs 2 %. Tagad aģentūra uzskata, ka valsts IKP samazināsies par 2,4 % pēc tam, kad 2022. gadā tā saruks par 3 %. Pamatojoties uz 2021. gada rubļa maiņas kursu, tas nozīmē aptuveni 200 miljardu ASV dolāru zaudējumu IKP.
Tas vēl vairāk pasliktinās jau tā pasliktinājušos finanšu stāvokli. Izdevumi 2022. gadā pieaugs par vairāk nekā 20 % galvenokārt tāpēc, ka palielināsies izdevumi aizsardzībai, ko Somijas Bankas ekonomisti lēš aptuveni 53 miljardu ASV dolāru apmērā. Krievijas valdībai nācās izmantot “melnās dienas” fondu, lai kompensētu pirmo budžeta deficītu pēdējo gadu laikā. Ar katru mēnesi būs grūtāk saglabāt rubļa konvertējamību citās valūtās.
Putins jau ir pastiprinājis savu un savas valdības kontroli pār ekonomiku, pieprasot parakstīt Rietumu uzņēmumu aktīvu pārdošanu banku vai enerģētikas nozarē. Valstij piederoši uzņēmumi vai bankas, vai Kremlim draudzīgi oligarhi, piemēram, niķeļa magnāts Vladimirs Putins, jau ir lēti iegādājušies banku vai rūpniecības aktīvus, un šī tendence tikai pastiprināsies.
Tālu no ārvalstu investoru uzmanības, Krievijas uzņēmēji varēs brīvi pacelt plašumā korupciju, kas gadiem ilgi ir bremzējusi ekonomiku.
