Lvportāla intervijā Valsts kontroles padomes locekles Kristīnes Jaunzemes ieskatā pirmais, kas būtu jāizdara, lai Latvijā būtu efektīva civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēma, ir krīžu vadības iestādes izveide. Tā būtu augsta līmeņa institūcija, kas var risināt pārnozaru krīzes un vienlaikus būt kā kompetences centrs, atbalsta punkts nozaru ministrijām un pašvaldībām.
Valsts kontrole revīzijā skatījās 35 apdraudējuma situācijas, kas ir novērtētas kā iespējamas katastrofas Latvijā, un secināja, ka esam par maz darījuši civilās aizsardzības sistēmā. Par katru katastrofas veidu būtu svarīgi runāt atsevišķi, lai saprastu, kas ir un nav izdarīts.
Kara un militārā apdraudējuma situācijās, valsts CA plānā ir 15 pasākumi, no kuriem daļa ir vērsti uz institūciju sadarbību, daļa – uz iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm.
Pēdējā laika krīzes – gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas karš Ukrainā – ir satricinājušas CA un katastrofu pārvaldības sistēmu. Šobrīd ledus ir sakustējies, un institūcijas daudz aktīvāk rīkojas un risina tos jautājumus, kuri agrāk bija plānoti tikai “uz papīra”.
No vairākiem ieteikumiem Kristīne Jaunzeme Lvportālam ziņo, ka vispirms būtu jāizveido, krīžu vadības iestādes, augsta līmeņa institūcija, kas var risināt pārnozaru krīzes. Esošās CA sistēmas darbojas, ja ir mazas, lokāla mēroga krīzes. Taču, ja ir krīze, kas skar visu valsti un vairākas nozares, Latvijā nav koordinējošas iestādes.
Covid-19 pandēmijā redzējām, ka visu laiku tika meklēts piemērotākais risinājuma modelis, bija akadēmiskās vides ekspertu grupa, krīzes vadības padome, neformālais ministru seminārs. Mums ir diezgan daudz mācību, kuras varam gūt no pandēmijas, taču nav nevienas iestādes ar pietiekamu jaudu, kura varētu uzņemties pārmaiņu līdera lomu.
Šobrīd valsts CA plānā ir iekļauts pietiekami daudz vispārīgu pasākumu, taču bez konkrētības, kas tieši ir jāizdara, kādos termiņos, ir vairākas atbildīgās institūcijas.
Runājot par revīzijā konstatēto ar Iekšlietu ministriju un VUGD, nav domstarpību par ieteikumiem, taču pamatproblēma, ar kuru saskaramies, ir resursu un kapacitātes iespējas. Par vienotu centralizēto iestādi bija arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kurā tika secināts, ka ir vajadzīga viena atbildīgā institūcija.
Skaidrs, ka nevaram izveidot tikai vienu krīzes vadības iestādi un sagaidīt, ka tā visu atrisinās. Tāpat ir jāstiprina kapacitāte nozares ministrijās, Iekšlietu ministrijā un VUGD. Krīzes vadības institūcija vadīs liela mēroga krīzes un būs uz attīstību vērsts atbalsts. Tomēr sistēma arvien paliek decentralizēta, nozarēs ir nepieciešama krīzes vadības kapacitāte un atbilstošas mācības, ziņo K. Jaunzeme Lvportālam intervijā.
