Kā liecina CERT.LV veiktā iedzīvotāju aptauja 2021. gada nogalē, tad vairāk nekā 70% aptaujāto iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka nav pakļauti kiberuzbrukuma riskam. CERT.LV sadarbībā ar Valsts policiju skaidro, ka šādam riskam pakļauts ir ikviens Latvijas iedzīvotājs. Par to liecina arī Valsts policijas kopš 2017.gada apkopotā statistika par iedzīvotāju zaudējumiem dažādās starptautiskās krāpniecību shēmās interneta vidē – vismaz 1500 cietušajiem izkrāpti kopsummā vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Un tie ir tikai zināmie gadījumi, realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo tiesībsargājošām iestādēm.
“Apzinoties riskus, mainās arī cilvēka rīcība. Piemēram, pārvietojoties ar auto, mēs taču piesprādzējamies, jo apzināmies, ka varam iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Vai dodoties ceļojumā – iegādājamies dzīvības apdrošināšanu utt. Līdzīgi ir ar kiberuzbrukuma riskiem – mēs tos varam mazināt, izvēloties, piemēram, lietot divu faktoru autentifikāciju un drošas paroles, veidojot datu rezerves kopijas vai ieviešot atsevišķu norēķinu karti pirkumiem internetā,” skaidro CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.
Viltus banku darbinieki
Pēdējo 2 gadu laikā viena no populārākajām krāpniecības shēmām ir viltus telefona zvani, krāpniekiem izliekoties par banku darbiniekiem. Pat ja pirmajā brīdī cilvēkam varētu šķist, ka “es jau neuzķeršos”, jāatceras, ka pretējā pusē ir īpaši apmācīti noziedznieki, kas gatavi pielietot visu plašo sociālās inženierijas paņēmienu arsenālu – gatavi biedēt, steidzināt, kaunināt, spēlēties ar sarunu biedra sirdsapziņu un izpētīt tā sociālo tīklu saturu. Scenāriji ir dažādi un tie turpina attīstīties.
“Šādas krāpšanas šobrīd ir ļoti izplatītas arī mūsu kaimiņvalstīs un citviet. Tās lielākoties tiek organizētas un izdarītas ārpus Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to šo noziegumu izmeklēšanā tiek īstenota starptautiskā sadarbība, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Turklāt izkrāptā nauda bieži tiek pārvērsta kriptovalūtā un pārskaitīta uz virtuālajiem makiem, kas var apgrūtināt izkrāptās naudas atgūšanas procesu,” norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.
2021.gada laikā vien šādās krāpniecības shēmās iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 6 miljoni eiro. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras, ka savus interneta bankas piekļuves datus nedrīkst nevienam uzticēt – pat, ja zvanītājs uzdodas par bankas, apdrošināšanas aģentūras, valsts iestādes vai kādas citas pazīstamas organizācijas pārstāvi. Nedrīkst paļauties arī uz to, ka zvana saņēmējam uzrādās Latvijas vai pat konkrētas iestādes numurs vai nosaukums, jo krāpnieki bieži izmanto numuru viltošanas tehnoloģiju. Šādus zvanus ieteicams vienkārši pārtraukt. Ja tomēr lietotāju māc šaubas – pastāv iespēja atzvanīt iestādei uz tās mājaslapā norādīto oficiālo telefona numuru un pārliecināties par zvana patiesumu.
Jāatceras arī, ka īpaši uzmanīgiem jābūt, ievadot bankas kontu datus interneta vietnēs. Valsts policija ļoti bieži saņem informāciju par krāpšanām, kurās nelikumīgi izmantoti kurjerkompāniju “DPD Latvija” un “Omniva” logo, proti, krāpnieki atdarina šo kompāniju mājaslapas, kur prasa ievadīt bankas kontu datus.
Viltus brokeri
Tāpat jau vairākus gadus aktuālas ir krāpšanas, kurās iedzīvotājus iesaista dažādās viltus investīciju platformās. Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus un pat paņem ātros kredītus vai aizņemas no draugiem un radiem. Svarīgi pirms jebkādu investīciju veikšanas vienmēr pārbaudīt, vai uzņēmums saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka, un pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jānosūta iesniegums policijai elektroniski portālā Latvija.lv vai, apstiprinātu ar elektronisko parakstu, uz e-pastu: pasts@vp.gov.lv. Savukārt riska informāciju par aizdomīgiem gadījumiem interneta vidē iespējams nosūtīt policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība.” Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm aicinām ziņot arī CERT.LV, rakstot uz cert@cert.lv, lai saites pēc iespējas ātrāk varētu bloķēt.
Valsts policija un CERT.LV aicina iedzīvotājus neklusēt, un par krāpšanas shēmām stāstīt arī saviem ģimenes locekļiem un radiniekiem (īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem), jo katrs no mums var būt tā liktenīgā “drošības josta” otram kiberuzbrukuma gadījumā.
