Nav noslēpums, ka šī brīža ģeopolitiskā situācija, pateicoties, Kremļa aktivitātēm Ukrainas pierobežā un vēlmei “risināt” kaut kādas samilzušas problēmas, draudot pielietot militāru spēku Eiropā, ir visai nokaitēta ar neprognozējamām sekām. Tanki tiek bīdīti pa labi un pa kreisi, bet viena otra iesaistītās puses “politiķa” retorika ir kļuvusi visai agresīva.
Krievijas “politiķu” prāta aptumsums
Labi, ko tur liekuļot, tieši Kremļa “politiķu” retorika ir kļuvusi veselam prātam neizturama. Bieži bez Ukrainas vārda, Krievijas politiķi, aktīvisti un žurnālisti piesauc arī Latviju, Igauniju, Lietuvu un Poliju, uzsverot, ka šīs zemes jebkuriem līdzekļiem jāatgriež Kremļa pārvaldījumā. Lai to izdarītu, piemēram, bēdīgi slavenais Žirinovskis ir gatavs no zemes virsas noslaucīt Londonu un Ņujorku. Jūs tikai padomājiet, Krievijas Valsts Domes deputāts, LDPR partijas līderis, un viņš nav vienīgais tāds Krievijā, kurš plāno okupēt vairākas kaimiņvalstis, potenciāli veicot kodoltriecienus pa vairākām NATO dalībvalstu pilsētām.
Un tagad mazliet padomāsim, kas būtu, ja kāds no Latvijas Saeimas deputātiem, savu partiju līderiem, piemēram, Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs, vai ZZS līdzpriekšsēdētājs – biškopis Armands Krauze vienu dienu TV24 studijā paziņotu, ka ir pienācis laiks atņemt Igaunijai Roņu salu, Lietuvai – Palangu un Krievijai – Abreni, a varbūt vēl labāk – okupēt Igauniju, lai beidzot Livonija varētu atdzimt kā fēnikss no pelniem!
Krievijas propagandistu “uzvaras” gājiens
Parasti, lielāki un mazāki militāri konflikti sākas ar laipnību apmainīšanos informācijas telpā, tad, ja ir tāda vajadzība, tiek iesaistīta propagandas mašīna. To parasti dara noziedzīgie un neleģitīmie režīmi, liekot kādam melot viņu vietā, lai attaisnotu pastrādātos noziegumus, kā arī neģēlības, kas tiks paveiktas tuvākā vai tālākā laika periodā.
Šajā ziņā cepure jānoņem Krievijas propagandas mašinērijas speciālistu priekšā, kuri ir ļoti veiksmīgi radījuši Putina režīmam tīkamu viltus realitāti, izmantojot informācijas telpu un informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Kā teikt – šizofrēnijas uzvaras gājiens! Brīžiem var tikai pabrīnīties kā paši Kremļa propagandisti spēj atšķirt, kas ir patiesība un kuri ir viņu pašu radītie meli. Cik redzu, viens otrs ir tik ļoti aizrāvies, ka nemaz negrib no paša radītās viltus realitātes pamosties.
Šobrīd Kremļa propaganda ir pārkāpusi visas iepriekš nospraustās robežas, jo Kremlis, ekonomisko sankciju, COVID-19 un daudzu citu problēmu rezultātā, ir gatavs iet uz visu banku, to skaitā arī informācijas telpā, atstājot kauna sajūtu mājās. Šodien Kremļa mediji melo un izplata dezinformāciju bezprecedenta apmēros.
Krievijas specdienesti izmanto sociālos medijus, televīziju, presi, forumus, konferences un pat augsta ranga politiķu samitus, lai piespiestu sabiedrību noticēt, ka Ukraina un nevis Krievija visu šo laiku kopš 2014. gada nodarbojas ar situācijas saasināšanu reģionā. Piemēram, ja mēs noticam visapkārt staigājošajam baltkrievu bioloģiskajam ierocim Aleksandram Lukašenko (izplatot COVID-19), tad Ukraina grib ne tikai okupēt daļu Krievijas, bet arī visu Baltkrieviju.
Kremlis vienmēr “cietēja” lomā
Kremlis, kā vienmēr, stāsta, ka Krievija vienmēr ir bijusi un ir nevainīgs upuris, kura reizēm ir bijusi spiesta izrādīt agresiju pret savām kaimiņvalstīm, jo uz to viņu bija izprovocējušas Rietumu darbības, kā viņi paši saka – “rusofobija”. Piemēram, cik atceros, “Somija pati arī bija vainīga, ka atradās pārāk tuvu Ļeņingradai”. Varbūt ir pienācis laiks Karēlijā parādīties somu valodā runājošiem laipnajiem cilvēciņiem. Šo “rusofoba ordeni” Maskava piešķir bez maz vai oficiālā kārtā visiem, kas jebkad ir slikti izteikušies par Kremļa citu tautu zemju agresīvo pievākšanas politiku, respektīvi, ar tanku palīdzību. Ne velti Putina režīms visu šo laiku pēc PSRS sabrukšanas centīgi pārraksta vēsturi, lai attaisnotu PSRS noziegumus, kā arī tās noziedzīgās darbības, ko Putina režīms jau ir paveicis, piemēram, okupējis Krimas pussalu un sācis karu Austrumukrainā, par Čečenijas kariem nemaz nesākšu runāt, un tās darbības, kas vēl tikai tiks paveiktas tuvākā vai tālākā laika periodā, piemēram, Baltkrievijas anektēšana, Kazahstānas pievākšana, Ukrainas iznīcināšana un PSRS atjaunošana galu galā, par ko tik ļoti sapņo ar šizofrēniju sirgstošais Putins. Savādāk es neredzu jēgu nesen paustajiem ultimātiem NATO virzienā. Diemžēl Putins nav tāds vienīgais! Šajā sakarā Kremļa propagandisti arvien biežāk piemin arī Baltijas valstis.
Runājot par Kremļa centieniem pārrakstīt vēsturi, vajadzētu atgādināt par 2021. gada vasarā publicēto Putina episko sacerējumu par II Pasaules karu. Sacerējuma mērķis – attaisnot Staļina sadarbošanos ar Hitleru. Cita starpā Putins savā sacerējumā uzsvēra, ka ne jau PSRS sāka karu, bet gan citas valstis. Arī tagad līdzīgs vēstījums, proti, ka “Ukraina” provocē (plāno iebrukt) Krieviju” tiek Kremļa medijos tiražēts no rīta līdz vakaram, liekot propagandistiem sacensties tiešajā ēterā, kurš lielākus briesmu stāstus izdomās par Ukrainas “zvērībām”.
Kremlis ar dezinformācijas palīdzību šodien joprojām cenšas radīt tādu viltus realitāti, kas atbilstu Putina režīma slimajai filozofijai. Galu galā mēs iegūstam tādu informatīvo haosu, ar ko veikli manipulē Kremļa propagandas mašīna, izmantojot viltus stāstus gan par “krustā piesisto puisīti apakšbiksītēs”, gan par “ASV organizētajām krāsainajām revolūcijām Gruzijā, Kazahstānā un Krievijā, gan par Lavrova bieži pieminēto, bet patiesībā neeksistējošo, krievu meitenīti Ļizačku, kas reiz dzīvoja Vācijā”. Merkelei toreiz vien nācās izlikties, ka tikai izklausījās, vai varbūt tulks atkal kaut ko ne tā iztulkoja. Kaut gan tas ir mazticams, jo Merkele perfekti runājot krievu valodā.
Viens ir skaidrs – Kremlis kaut ko perina, ne velti informācijas telpā ar vērienu tiek veidota viltus realitāte, kurā Ukraina ir NATO kūdīts agresors, bet Kremlis bruņinieks spīdīgās bruņās, kurš gatavs cīnīties pret nacismu un fašismu. Grūti teikt, vai tas beigsies ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā ar mērķi atbrīvot šo valsti no Kremļa izdomātiem “fašistiem un nacistiem”, bet pieļauju, ka ar ne ko labu tas nebeigsies, ja nu vienīgi ar Putina režīma galīgu kapitulāciju.
