MI6 vadītājs Ričards Mors saka, ka Pekina un Maskava “iepludina naudu” tehnoloģiskos jauninājumos, kas pārveidos spiegošanu un ģeopolitiku.
Apvienotās Karalistes ārvalstu spiegu dienesta priekšnieks brīdina, ka Ķīna un Krievija steidzas apgūt mākslīgo intelektu tā, lai nākamajos 10 gados varētu veikt pārmaiņas ģeopolitikā.
Ričards Mors, Slepenās izlūkošanas dienesta jeb MI6 vadītājs, gatavojas izteikt savu pirmo publisko runu kopš kļuva par organizācijas vadītāju.
Tehnoloģijas rada arvien lielākus draudus demokrātijām
Izvilkumos no britu valdības iepriekš izplatītās runas melnraksta, tiek norādīts, ka kvantu inženierija, bioinženierija, milzīgu datu apguve un panākumi datorjaudas jomā rada draudus, kas jārisina demokrātiskajām lielvarām.
Pasaules spiegi no Langlijas un Londonas līdz Maskavai un Pekinai cenšas panākt revolucionāru progresu tehnoloģijās, kas izaicina tradicionālas cilvēku vadītās spiegošanas operācijas, kuras izlūkošanā dominē jau tūkstošiem gadu.
Mors, bijušais diplomāts, kurš kļuva par MI6 priekšnieku 2020. gada oktobrī, Starptautisko un stratēģisko pētījumu institūta ideju žurnālā uzsvērs, ka tehnoloģiskais progress nākamo desmit gadu laikā varētu pārsniegt visus tehnoloģiju sasniegumus, kas gūti pagājušā gadsimta laikā.
Krievija un Ķīna steidzas pēc dominances
Īpašas bažas spiegiem pasaules liberālajās demokrātijās rada Krievijas un Ķīnas izlūkošanas aģentūras, kas ir steigušās izmantot virkni sarežģītu tehnoloģiju, dažkārt ātrāk nekā Rietumos.
Rietumu izlūkošanas aģentūras baidās, ka Pekina gadu desmitu laikā varētu dominēt pār visām galvenajām jaunajām tehnoloģijām, jo īpaši mākslīgo intelektu, sintētisko bioloģiju un ģenētiku.
Ķīnas ekonomiskais un militārais kāpums pēdējo 40 gadu laikā tiek uzskatīts par vienu no pēdējā laika ievērojamākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, līdztekus 1991. Gada Padomju Savienības krišanai, kas izbeidza Auksto karu.
Arī rietumos jāmaina pieeja
Rakstnieki MI6 ir attēlojuši kā darba devēju dažiem neaizmirstamākajiem izdomātajiem spiegiem sākot ar Džona le Kerija “Džordžu Smileju” līdz Iana Fleminga “Džeimsam Bondam”. MI6 darbojas ārzemēs un tam ir uzticēta Apvienotās Karalistes un tās interešu aizstāvību
Mors saka, ka dienestam būs jāatsakās no savas dziļi iesakņojušās slepenības un jāstrādā ar tehnoloģiju firmām, lai cīnītos pret strauji augošajiem draudiem.
MI6 un rietumu izlūkdienestiem būs “jākļūst atvērtākiem, lai paliktu slepeni” destabilizējošu tehnoloģisko pārmaiņu pasaulē.
Aģentūra pēdējos gados kļuvusi atvērtāka, pat ļaujot publicēt autorizētu vēsturi, lai gan tā aptver tikai laika posmu līdz 1949. gadam.
MI6 sāka publiski nosaukt savu vadītāju, kurš deviņdesmitajos gados izmantoja koda nosaukumu “C” un ir vienīgais publiski identificējamais organizācijas loceklis.
