Nav zināms, kādā veidā COVID-19 vīrusa izplatība un sabiedrības attieksme pret to ietekmēs mūsu nākotni, taču ir skaidrs, ka tā jau ir izmainījusi mūsu šodienas dzīvi. Lai gan daudzas no izmaiņām ir bijušas saistītas ar ļoti reālām grūtībām, tās ir arī ļāvušas mums pārskatīt pielāgošanās variantus.
Attīstoties vakcinācijas procesam, organizācijas gatavojas jaunajai ikdienai. Daudzi uzdod jautājumus, kurus nekad agrāk nav apsvēruši. Lai samazinātu vīrusa izplatības risku, vadības pārstāvji domā par to, kur un kādos apstākļos strādās darbinieki.
Vai darbinieki atgriezīsies birojā uz pilnu slodzi, kad tas būs droši? Vai tomēr uzņēmumi izvēlēsies hibrīdscenārijus, kuri ietver arī darbu no mājām? Un kā organizācijas spēs pieņemt pārdomātus, darbinieku veselībai drošus lēmumus?
Datu izmantojums nodarbinātības pārvaldīšanai
Patlaban ir īstais brīdis, lai pārskatītu organizācijas darbību. Vairs nedrīkst pieņemt, ka labākais scenārijs ir visu darbinieku atrašanās birojā no plkst. 9 līdz 17.00.
Nodarbinātības pārvaldība jau vairāk nekā gadu ir aktuālāko jautājumu augšgalā. Lai mazinātu vīrusa izplatību, ir svarīgi nodrošināt, ka telpa, kurā atrodas darbinieki, atbilst valdības noteiktajiem parametriem. Virzoties uz priekšu, organizācijas, kas savu piekļuves kontroles sistēmu (Access control system jeb ACS) izmanto cilvēku skaita noteikšanai, var rīkoties ar iegūto datu priekšrocībām, lai veiksmīgāk pārvaldītu biroju.
Izveidojot biroja pārvaldības risinājumu, kas apkopo un analizē datus no esošajām piekļuves kontroles sistēmām, uzņēmumi var izmantot informāciju, lai labāk izprastu, kā darbinieki izmanto telpu.
Strādājot ar iepriekš noteiktām vadlīnijām, šāda veida risinājums rada priekšstatu, cik bieži persona ienāk birojā un cik ilgi paliek. Pēc tam, kad šie dati ir vizuāli parādīti uz informācijas paneļa ar skaidru metriku, uzņēmums iegūst precīzu priekšstatu par to, kā tiek ekspluatētas darba telpas.
Piemēram, biroja vadības risinājums varētu salīdzināt, cik darbinieku ierodas darbavietā dažādās nedēļas dienās, kā arī noteikt visvairāk apmeklētās dienas dažādos ēkas stāvos. Ar šādu datu palīdzību organizācijas spēj pamatoti noteikt, cik daudz vietas darbiniekiem patiesībā ir nepieciešams.
Automatizēti procesi
Uzņēmumi var izmantot piekļuves kontroles sistēmas datus, lai ātri mainītu un automatizētu standarta darbības procedūras (Standard operating procedures jeb SOP), tādējādi kontrolējot, kā cilvēki pārvietojas pa uzņēmuma platību.
Pandēmijas sākumposmā organizācijas izstrādāja standarta darbības procedūras, reaģējot uz valdības noteiktajām vadlīnijām, lai nodrošinātu pareizu fizisko distancēšanu, efektīvu vīrusa izplatības kontrolēšanu un atbilstošus virsmas tīrīšanas nosacījumus. Tomēr, šīm vadlīnijām strauji attīstoties, daudziem ir kļuvis grūti tik ātri un efektīvi pielāgot tradicionālās standarta darbības procedūras un apmācīt darbiniekus par jaunajām procedūrām, kas jāievēro.
Vienota lēmumu pārvaldības sistēma atvieglo SOP atjaunināšanu atsevišķam uzņēmumam vai visai organizācijai. Tā novērš nepieciešamību pēc pastāvīgas apmācības un nodrošina atbilstību, jo sistēma sniedz norādījumus operatoriem jaunu procesu apguvē.
Uzlabotākas un attīstītākas sistēmas arī ļauj organizācijai automatizēt darbplūsmu. Piemēram, izmantojot ACS datus, sistēma spēj automātiski brīdināt personālu, ka noteiktā telpā ir nepieciešama tīrīšana, reaģējot uz noslodzes un telpas apdzīvotības līmeņa izmaiņām.
Sistēmu un privātuma aizsardzība
Uzņēmumiem izstrādājot nākotnes darbības plānus un gatavojoties atgriezties ierastajā darba vidē, kiberdrošība arī turpmāk radīs lielas bažas. Kad darbinieki sāka strādāt attālināti, visbeidzot kļuva skaidra padziļinātas aizsardzības stratēģijas vērtība.
Pirmais solis šajā stratēģijā ir sadarbība ar partneriem, kuriem ir attiecīga pieredze tādu risinājumu izstrādē, kas mazina kiberdraudu risku.
Tāpat organizācijām pastāvīgi jāuzrauga tīkli un ierīces, lai konstatētu iespējamās pārkāpuma pazīmes, un jāizstrādā skaidrs rīcības plāns situācijām, kad tiek atklāts iespējamais pārkāpums. Uzņēmumiem būtu jāīsteno arī cita drošības paraugprakse, tostarp jānodrošina, ka ierīcēm ir spēcīga paroles shēma, kas aizsargā pret nesankcionētu piekļuvi, un ka programmaparatūra vienmēr ir atjaunināta.
Visbeidzot – ir svarīgi atcerēties, ka, iegūstot datus no fiziskās drošības sistēmas apkopotajiem datiem, jāpievērš īpaša uzmanība privātumam.
Uzņēmumiem jāspēj nodrošināt personas anonimitāti video, maskējot un izmantojot rediģēšanas rīkus. Risinājumi, kas tiek izstrādāti, rūpējoties par privātumu, var palīdzēt organizācijām turpināt aizsargāt indivīdus, kad notiek pārorientēšanās uz jauno ikdienu [1].
[1] https://www.securitymagazine.com/articles/95092-access-control-systems-acs-data-can-help-organizations-get-back-to-the-office
