Laikā, kad personīgā informācija kļūst aizvien neaizsargātāka, cilvēki ir ieinteresēti spert proaktīvus soļus, lai aizsargātu sensitīva rakstura datus no virtuālās vides atklātības un caurredzamības. Taču – ar ko sākt?
Izvērtē, kādu informāciju par sevi vēlies atklāt
Sāc ar vienkāršāko – kontrolē un samazini informācijas apjomu, kuru par Tevi ievāc un uzkrāj gan uzņēmumi, gan reklāmdevēji. Viens no veidiem, kā ierobežot sensitīvo personas datu apriti internetā, ir dzēst Google search un Google tīmekļa pārlūkprogrammas vēsturi. Pat izmantojot Google incognito režīmu, pilnīgu anonimitāti nav iespējams sasniegt [1].
Tāpat vērts atcerēties, ka Google nav vienīgā tīmekļa pārlūkprogramma. Kā alternatīvu piemēru var minēt DuckDuckGo [2], kas priekšplānā izvirza lietotāju tiesības uz privātumu.
Velti laiku, lai iepazītos ar lietošanas nosacījumiem
Jā, tas būs laikietilpīgi, bet ir jāpaveic, rūpējoties par sevi un datu konfidencialitāti. Lai palīdzēu pieņemt lēmumu, noderīga ir mājaslapa https://tosdr.org/, kura sniedz vērtīgu pārskatu un reālistisku vērtējumu par uzņēmumu ilgtspēju un patērētājiem draudzīgu attieksmi.
Izpēti, kādus datus uzkrāj Tava pārlūkprogramma
Lai arī galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kā dzēst un atbrīvoties no uzkrātās informācijas, ir svarīgi saprast arī dažādus datu izmantošanas veidus.
Vislielākās bažas rada pārlūkošanas vēsture, proti, iepriekš apmeklēto vietņu un mājaslapu uzskaitījums. Vairums pārlūkprogrammu izmanto šo vēsturi, lai ieteiktu konkrētus vietrāžus (URL), tiklīdz meklēšanas joslā tiek uzsākta adreses rakstīšana.
Pārlūkprogrammas seko līdzi arī lejupielāžu vēsturei, proti, lejupielādēto failu sarakstam. Šo vēsturi nedrīkst jaukt ar pašiem failiem, kuri atrodas lietotāja datorā. Tas ir vienkārši atsauču saraksts, kas var palīdzēt, ja iepriekš ir lejupielādēti faili, kurus vairs nevar atrast, kā arī radusies vēlme vēlreiz lejupielādēt to pašu failu.
Nedrīkst aizmirst par “cookies” jeb sīkdatnēm – tās palīdz vietnēm atpazīt lietotāja identitāti. Piemēram, ja dodies uz laika ziņu vietni un tajā uzreiz tiek parādītas pilsētas, kurās iepriekš tika meklētas prognozes, tās ir sīkdatnes darbībā. Ja atgriezies iepirkšanās vietnē un tās grozā joprojām ir tās pašas preces, atkal darbojas sīkdatnes. Šie faili nenodarīs kaitējumu datoram, bet dažiem lietotājiem nepatīk, ka viņi tiek izsekoti šādā veidā, un tāpēc rodas vēlme tos regulāri dzēst.
Pievēršot uzmanību sīkdatnēm, redzams, ka pārlūkprogramma atšķir standarta sīkdatnes no trešās puses sīkdatnēm.
Trešās puses sīkdatnes reģistrē darbību vairākās vietnēs – visbiežāk tās ir ievadītas reklāmās, nevis funkcionē kā daļa no faktiskā lapas koda. Šāda veida sīkdatnēm ir tieša saistība ar personalizētām reklāmām – ja esi pavadījis kādu laiku, meklējot vairākas telšu vietnes, un pēkšņi visur redzamas telšu reklāmas, par to ir atbildīgas trešās puses sīkdatnes [1].
[1] https://www.popsci.com/erase-browsing-history/
[1] https://www.businessinsider.com/even-if-you-cleared-your-history-google-records-your-search-activity-2018-4?r=US&IR=T
