Ugunsdrošība un tās uzraudzība – nevis formalitāte un dokumentācijas nepieciešamība, bet gan dzīvības glābēja. Lai arī pastāv uzskats, ka noteikumi radīti, lai tos pārkāptu, spēlē ar uguni tomēr labāk ievērot piesardzību, par ko atgādina arī Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238[1] un to grozījumi, paredzot precizējumus, kuri veicinās ugunsdrošības normu izpratni, kā arī padarīs efektīvāku tiesību normu piemērošanu.
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” definē prasības, kuras jāievēro kā fiziskajām, tā arī juridiskajām personām, lai iespējami novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, arīdzan mazinātu to izdarītos bojājumus un negatīvās sekas. Tāpat tiek izvirzītas un noteiktas vispārīgas ugunsdrošības prasības objektā, būvobjektā un teritorijā, inžerniertīklu uzturēšanā, ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijā, kā arī paskaidrotas citas vajadzīgās darbības, labā prakse un preventīvie pasākumi.
Šodien, 19.septembrī, stājas spēkā šo noteikumi grozījumi[2], iepazīstinot sabiedrību ar jauninājumiem un pievēršot vērību izmaiņām, kuras mūs skars.
Kas mainīsies?
Ņemot vērā līdzšinējos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) secinājumus, kuri radušies, veicot praktisko darbību ugunsdrošības uzraudzības jomā, kā arī uzklausot sabiedrības pārstāvju ieteikumus, labojumi noteikumos paredz gan nozares terminu aizstāšanu un papildināšanu, gan noteiktu punktu pielāgošanu tehnoloģiskajai attīstībai un tās ietekmei.
Viens no būtiskākajiem grozījumiem ugunsdrošības noteikumos paredz – informācijas tehnoloģiju risinājumus atļauts izmantot, lai dokumentētu ar ugunsdrošības prasību izpildi saistīto procesu, pievienojot apliecinājumu par dokumentu pieņemšanas laiku, parakstīšanu un nodarbināto instruēšanu vai informēšanu. Attiecīgajiem risinājumiem jānodrošina iespēja apstiprināt, ka dokumentu ir parakstījusi vai ar to iepazinusies konkrētā persona, un par ugunsdrošību atbildīgajai personai šo dokumentu piekļuve ir jāsniedz arī VUGD. Veiktie grozījumi būtiski mazinās administratīvo slogu vajadzīgo dokumentu sagatavošanā, šajā darbā iesaistot speciāli izstrādātas sistēmas.
Korekcijas skars arī ķīmisko vielu uzglabāšanu – lai nepieļautu ugunsgrēka draudus un ķīmisku vielu potenciālo kaitējumu, kas var tikt nodarīts videi, cilvēku veselībai un īpašumam, noteikumi grozījumi paredz, ka vielas un priekšmetus uzglabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, iespējami novēršot savstarpēju vielu mijiedarbību, kuras iespaidā var rasties aizdegšanās vai sprādzienbīstama vide. Personai, kura veic darbību ar ķīmiskajām vielām, jābūt pieejamai visai informācijai, lai novērtētu ķīmisko vielu uzglabāšanas nosacījumus, kurus nepieciešams ievērot. Prasība attiecas gan uz objektu, gan teritoriju.
Tā kā tuvojas gada aukstais un drēgnais laiks, atsāksies arī apkures sezona, kuras laikā paaugstināta ugunsbīstamība mēdz rasties bojātu apkures iekārtu un to nepareizas ekspluatēšanas dēļ, tāpēc no 2021. gada septembra stāsies spēkā prasība par degtnespējīga materiāla novietošanu cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā, lai mazinātu ugunsgrēku izcelšanās draudus. Savukārt dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude turpmāk būs jāveic reizi desmit gados (iepriekšējo piecu gadu vietā), izņemot telpās, kurās tiek izmantota gāze, tādējādi samazinot administratīvo slogu.
Vai jaunās izmaiņas, uzliktie uzsvari un vēlamie rezultāti spēs iedzīvoties sabiedrības apziņā, mudinot ugunsdrošību neatlikt kā sekundāru brīvā laika aktivitāti, rādīs laiks. Noteikumu grozījumi visnotaļ precīzi un skaidri parāda un izceļ patiesi svarīgo, tāpēc nākamais solis jāsper mums pašiem, rūpējotes par savu drošību un nākotnes attīstību.
[1] https://likumi.lv/ta/id/281646-ugunsdrosibas-noteikumi
[2] https://likumi.lv/ta/id/317397-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-19-aprila-noteikumos-nr-238-ugunsdrosibas-noteikumi
