Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.
Ceturtdien, 15. janvārī, Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (angl. CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.
“Baltijas valstu sinhronizācijas projekts tika izstrādāts citā ģeopolitiskajā kontekstā un tad par mūsu infrastruktūras drošību un aizsardzību no fiziskiem vai kiberriskiem nebija jārunā. Līdz ar Baltijas valstu sinhronizācijas projekta noslēgumu kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas sistēmas operatoriem strādājām pie pieteikuma gatavošanas kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai Baltijas valstīs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Baltijas valstis un Polija projekta īstenošanai saņems 112 582 500 eiro lielu Eiropas finansējumu, kas ir trešais lielākais līdzfinansējums no visiem šajā solī atbalstītajiem CEF projektiem. Šis finansējums nozīmē drošāku enerģētikas infrastruktūru, kā arī elektroenerģijas pārvades tarifu izmaksu ietaupījumu.
Projekta ietvaros par CEF līdzfinansējumu Baltijas un Polijas pārvades sistēmas operatori ieviesīs tādus pasākumus kā perimetra un pretdronu aizsardzības sistēmas, brīdināšanas sistēmas un citus risinājumus enerģētikas infrastruktūras fiziskai aizsardzībai.
Līdz šim Baltijas valstu sinhronizācijas projekta ietvaros Latvijā īstenoti projekti teju 500 miljonu eiro vērtībā, no kuriem 85% segti ar Eiropas Savienības atbalstu. Modernizētas un atjaunotas 330 kV līnijas vairāk nekā 500 km garumā, uzstādīti trīs sinhronie kompensatori (Grobiņā, Ventspilī, Līksnā), uzstādītas lieljaudu enerģijas uzkrājošās baterijas Tumē un Rēzeknē, kā arī īstenotie sarežģītie un apjomīgie IT infrastruktūras projekti.
Infrastruktūras stiprināšanas jomā sadarbība ir būtiska. Tāpēc Baltijas valstis 2025. gada izskaņā vienojās par darba grupas izveidi, lai pastiprināti risinātu gan starpsavienojumu drošību, īpaši jūrā esošo kabeļu drošības uzlabošanai. Ne mazāk svarīga ir spēja pēc iespējas ātrāk veikt neplānotu kabeļa pārrāvumu remontdarbus, mazinot neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri nevar uz laiku saņemt lētāku enerģiju no Skandināvijas valstīm.
Tikpat būtiska kā rīcība ārkārtas situācijās ir kaimiņvalstu sadarbība vētru radīto bojājumu novēršanā. Baltijas valstu operatori ir noslēguši kopīgus sadarbības memorandus tehniskās palīdzības nodrošināšanai vētru gadījumos. Memorands jau tiek izmantots praksē un kalpo par pamatu, lai sadales un pārvades sistēmu operatori varētu savstarpēji sniegt operatīvu palīdzību, tehnisko nodrošinājumu elektroenerģijas līniju bojājumu remontdarbu veikšanai vētru skartajos reģionos. Tas ļauj bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem nodrošināt operatīvu reaģēšanu.
Vētra, kas pirms pusotra gada nodarīja būtiskus postījumus Zemgalē, daļā Kurzemes un Lietuvā, bija ar lielāku postažu Lietuvas mājsaimniecībām. Latvijas elektroenerģijas sadales operators AS “Sadales tīkls”, atjaunojot elektroapgādi pašmājās, operatīvi savas brigādes nosūtīja uz Lietuvu, praksē īstenojot starpoperatoru memorandā panākto vienošanos.
