Ikviens autovadītājs var nonākt neparedzamā situācijā – piemēram, uz šosejas pēkšņi pretī izbrauc cits auto vai izskrien dzīvnieks. Šādās situācijās svarīgi ir nevis instinkti, bet apzināti lēmumi, kas var glābt dzīvības. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kopā ar autosportistu Robertu Rodi dalās ar ieteikumiem, kā rīkoties kritiskos brīžos uz ceļa.
Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka satiksmē nejūtas droši, un 12 % norāda, ka vismaz reizi mēnesī nonāk bīstamās situācijās uz ceļa, noskaidrots Balcia rīkotajā aptaujā. Lai šādos negaidītos brīžos spētu izvairīties no sadursmes, svarīgi nekrist panikā un spēt ātri izvērtēt situāciju, pieņemt lēmumu un rīkoties.
Autosportists Roberts Rode šādas situācijas trasē izdzīvo regulāri un ir guvis ievērojamu pieredzi: “Sacensībās adrenalīns un stress ir ikdiena, bet arī uz ielas var pēkšņi rasties stresainas situācijas – piemēram, kāds veic nepārdomātu apdzīšanu, sastapšanās ar agresīvu braucēju vai pēkšņs šķērslis uz ceļa. Tad ir svarīgi saglabāt kontroli, jo haotiska kustība var nodarīt vēl lielāku ļaunumu.”
Roberts Rode dalās ar padomiem, kas jāņem vērā, nonākot bīstamās situācijās uz ceļa:
· Reaģē zibenīgi. Samazini ātrumu, bet izvairies no straujas stūres raustīšanas, kas var izraisīt sānslīdi. Ķermenis šādā brīdī dabiski “ieslēdz” stresa reakciju, tādēļ apzināts lēmums bremzēt ir drošāks par impulsīvu kustību.
· Turi stūri stingri un stabili. Panikas brīdī cilvēki bieži sāk raustīt stūri uz vienu un otru pusi – tas tikai palielina risku avarēt pašam vai saskrieties ar kādu citu. Stingrs tvēriens palīdz saglabāt kontroli un smadzenēm signalizē: “Es vadu situāciju.”
· Ja iespējams, virzies pa labi. Labāk izvēlēties nobraukt uz nomales vai pat grāvja pusi, jo frontāla sadursme ir viena no dzīvībai bīstamākajām avārijām. Šajā brīdī svarīgi atcerēties – mazāks ļaunums var glābt dzīvību.
· Neaizver acis un nesastingsti. Stresa brīdī ķermenis mēdz sastingt, bet fokuss uz ceļu un situāciju palīdzēs saglabāt rīcībspēju un atrast drošāko manevru.
· Signalizē ar gaismām. Ja starp automašīnām ir kaut neliela distance, gaismas signāls var palīdzēt pretī braucošajam pamanīt briesmas. Tas dod papildu sekundes reakcijai.
· Pārtrauc apdzīšanu, ja neesi drošs. Ja esi uzsācis apdzīšanu, bet redzi, ka priekšā parādās cita automašīna vai līkums, nemēģini ātrāk apdzīt, bet labāk piebremzē un atgriezies savā joslā.
· Palaid apdzinēju atpakaļ joslā. Redzot, ka tevi kāds mēģina apdzīt, bet manevrs ir pārāk lēns vai priekšā parādās cits auto, piebremzē un palaid šo braucēju atpakaļ joslā – nemēģini viņu pārmācīt, bet piekāpies kopējās drošības dēļ.
· Mēģini nomierināties. Pat ja bīstamā situācija ir garām un viss ir beidzies labi, drošāk ir apstāties ceļa malā, dziļi ieelpot, ļaut sirdsdarbībai nomierināties. Tikai tad turpini ceļu, nevis brauc tālāk ar paaugstinātu stresa līmeni.
“Ceļš nav sacensību trase. Brauc mierīgi un ar cieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem un nenovērs uzmanību no ceļa – tā varēsi laicīgi pamanīt bīstamas situācijas un atbilstoši reaģēt. Un pat, ja, izvairoties no sadursmes, sanāks sabojāt savu auto, par to parūpēsies apdrošināšana,” saka Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vienam no bīstamākajiem ceļu satiksmes manevriem – pārgalvīgai apdzīšanai – CSDD rīko informatīvo kampaņu “Atpakaļceļa nebūs. Neredzi? Neapdzen!”, ar kuras palīdzību līdz oktobra beigām tiks uzrunāta sabiedrība ar aizkustinošu videoklipu un sociālo tīklu aktivitātēm. Pie Olimpiskā centra Rīgā ir apskatāma instalācija – reāla automašīna, kurā ietriecās un to gandrīz pilnībā iznīcināja autovadītājs, kurš veica bīstamu apdzīšanu. Savukārt Balcia kopā ar ekspertiem sniedz praktiskus padomus, kā pie stūres saglabāt mieru un nepieņemt riskantus lēmumus. Tie pieejami arī mājaslapā www.neredzineapdzen.lv
* Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2025. gada augustā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem.
