Nacionālie bruņotie spēki turpina austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro. Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā. Turpināsies pretmobilitātes konstrukciju materiālu iegādes no vietējiem uzņēmējiem.
“Austrumu robežas stiprināšana ir viena no valdības un aizsardzības nozares prioritātēm, kam šobrīd veltīti nozīmīgi valsts resursi. Īstenojot militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd kāpinātas bruņoto spēku spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu, izveidojot šķēršļus un bloķējot atsevišķus ceļus. Svarīgi, ka robežas stiprināšanā tiek iesaistīti vietējie uzņēmēji, kas veic pretmobilitātes konstrukciju elementu ražošanu un piegādi,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pirms gada valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas paredz piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīt 303 miljonus eiro. Pagājušā gadā robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanā tika atvēlēti 25 miljoni eiro, kas tika ieguldīti:
- Pie Krievijas un Baltkrievijas robežas Latgalē ir izveidotas pagaidu inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c.
- Latvijas uzņēmēji nodrošināja 75 % no 2024. gada robežas stiprināšanai nepieciešamo konstrukciju iegādēm. Pārsvarā tie bija betona un metāla konstrukciju materiāli.
- Lai vajadzības gadījumā ierobežotu vai bloķētu transporta kustību ar pretmobilitātes konstrukcijām, 2024. gadā ir veikta nepieciešamo materiālu izvietošana stratēģiski nozīmīgās vietās. Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas.
- Lai ierobežotu transporta kustību pierobežā, veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana.
- Turpinās 400 km garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.
Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas.
Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri 2024. gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Aizvadītā gada maijā Polija paziņoja par pievienošanos Baltijas Aizsardzības līnijai. Baltijas aizsardzības līnija tiek būvēta koordinēti, taču katra valsts to dara ar saviem budžeta līdzekļiem. Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
