25. februārī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai izskatīšanā Saeimai Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”. Likumprojekta mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli Latvijā, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.
Likumprojekts paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku normatīvo regulējumu ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar citām iestādēm strādā pie Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešanas. Platformas ieviešanas rezultātā ugunsdrošības uzraudzības procesi digitalizēsies, tādā veidā padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku, kā piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks indikatīvais ugunsdrošības riska līmenis, tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē u.c.
Lai gan līdzšinējais normatīvo aktu regulējums jau nosaka, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm un lai izvairītos no administratīvās atbildības iestāšanās. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē.
Ugunsdrošības uzraudzības jomā likumprojekts precizēs arī prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apkures ierīču tīrīšana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšana u.c., lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.
Likumprojektā paredzēts arī uzdevums pašvaldībām iespēju robežas nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai, un tieši ietekmē VUGD reaģēšanas spējas. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums, dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus. Uzlabojot ārējas ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu, samazināsies risks cilvēku veselībai un dzīvībai un zaudējumi tautsaimniecībai.
Tāpat likumprojekts nosaka visas ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts meža dienests; pašvaldības ugunsdzēsības organizācijas, citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī citas ugunsdzēsības organizācijas.
Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību paredzēts deleģēt Ministru kabinetam.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.
Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas tiek ieviesta par Atveseļošanās fonda līdzekļiem. Projektu īsteno Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026. gada vidū.
