Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*, ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000. Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.
Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:
“Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”
Vislielākos zaudējumus iedzīvotājiem rada tieši telefonkrāpšana un investīciju krāpšanas, kam seko cita veida krāpšanas, piemēram, romantiskās krāpšanas. Attiecīgi pērn, izmantojot dažādas telefonkrāpšanas metodes, cilvēkiem tika izkrāpti vairāk nekā 9 miljoni eiro. Savukārt investīciju krāpšanas rezultātā zaudēti nepilni 5 miljoni eiro.
Mobilo operatoru iesaistei ir iela loma krāpšanas apmēru mazināšanā
Ņemot vērā augstāk minēto statistiku, jau pērn aktīvi krāpšanas mēģinājumu novēršanā iesaistījušies mobilo sakaru operatori, ieviešot bezmaksas telefonkrāpniecības apkarošanas risinājumus. Tas ļāvis gada nogalē samazināt kopējo krāpšanas gadījumu skaitu.
Reinis Pudāns, Bite Latvija iekšējās drošības procesu vadītājs norāda:
“Pagājušajā gadā “Bite Latvija” ieviestais bezmaksas drošības risinājums savā tīklā ir bloķējis ap 270 tūkstošiem krāpnieku zvanu. Lai gan nu jau divi operatori ir ieviesuši šādu risinājumu un kopīga darba rezultātā ievērojami samazināts telefonkrāpnieku zvanu skaits, kas veikti, izmantojot Latvijas numerāciju, efektīvai cīņai ar šo problēmu ir nepieciešami valsts līmeņa risinājumi. Tas nodrošinātu vienotu pieeju un ciešu sadarbību starp operatoriem, regulatoru un citām iesaistītajām pusēm.”
Bite Latvija eksperts ir pārliecināts, ka telefonkrāpniecības apkarošanai ir iespējami divi galvenie scenāriji, abos gadījumos ir nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, kas paredzētu vienotu regulējumu un ciešāku sadarbību starp operatoriem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Pirmais scenārijs paredz vienotu regulējumu un galveno vidutāja lomu informācijas apritē starp operatoriem uzņemas SPRK. Savukārt otrs risinājums paredz vienotu regulējumu, bet šajā gadījumā operatori savstarpēji apmainās ar informāciju, procesā neiesaistot SPRK. Šie divi priekšlikumi ir ierosināti SPRK telefonkrāpšanas apkarošanai, kuru īstenošana palīdzētu efektīvāk novērst aizdomīgus zvanus, izmantojot Latvijas numerāciju.
Cilvēki arvien vairāk par krāpšanas gadījumiem ziņo policijai
Arī Valsts policijas dati rāda līdzīgu tendenci, kā FNA apkoptā informācija – krāpšanas mēģinājumus skaits būtiski pieaug, un pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kas par to ziņo Valsts policijai.
Kā saka Oļegs Fiļatovs, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2. nodaļas priekšnieks:
“Kiberkrāpšana joprojām ir aktualitāte, es pat teiktu – tā ir kļuvusi par īstu kibersērgu. Teju ikviens no mums ir saņēmis krāpniecisku zvanu, īsziņu, e-pastu vai kādu neticamu investīciju piedāvājumu. Lai gan iedzīvotāji regulāri tiek aicināti uzmanīties no krāpniekiem, noziedznieki joprojām iemanās cilvēkus ievilināt savās lamatās, izmantojot psiholoģisku manipulāciju, apvienojot to ar ticamiem digitāliem paņēmieniem.”
Valsts policija akcentē būtisku tendenci – krāpnieku nagos iekrīt arvien gados jaunāki cilvēki, kuri vieglas peļņas motivēti kļūst par naudas mūļiem. Naudas mūļi ir personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu. Piemēram, 2024.gadā Valsts policija aizturēja vairāk nekā 100 naudas mūļu. Svarīgi atcerēties, ka tā ir krimināli sodāma rīcība.
Tiek meklēti jauni risinājumi, kā identificēt krāpniekus
Dana Ludviga, CERT.LV informācijas sistēmu drošības analītiķe norāda:
“2024.gadā Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais kiberapdraudējumu līmenis. To raksturo inovatīvas uzbrukumu metodes, ģeopolitiski motivēti incidenti un pieaugoša krāpniecība.” Lai efektīvi pasargātu no krāpniecības draudiem un būtiski stiprinātu valsts kopējo kibernoturību, CERT.LV iesaka ikvienam izmantot bezmaksas aktīvās aizsardzības rīku DNS ugunsmūri (dnsmuris.lv).
Savukārt Ingus Valtiņš, Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults atzīmē, ka:
“Arī Latvijas Banka turpina meklēt jaunus veidus, kā mazināt finanšu krāpšanas apmērus Latvijā. Esam izstrādājuši vadlīnijas, kas skaidros krāpšanas riska ierobežošanas principus finanšu iestādēm un noteiks vienotu, uz riskiem balstītu pieeju krāpšanas riska pārvaldībai. Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu drošību un noturību pret krāpniekiem, kopā ar Lietuvas Banku esam piesaistījuši Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertus situācijas uzlabošanai. Kopīgā projektā veiksim pētījumu, kam sekos rīcības plāns krāpšanas mazināšanai Latvijā un Lietuvā.”
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2024. gada janvāra līdz decembrim četrās lielākajās bankās.
Pasākuma ieraksts pieejams šeit.
Prezentācija: Krāpšanas mērogi un paņēmieni Latvijā.
