“Par drošību!” pasniedz jaunu stāstu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Mēs iepazīstam motivējošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā. Dažādas personības, unikāli pieredzes gājumi un neskaitāmi drošības aspekti. Linda Ratniece nebija plānojusi savu nākotni saistīt ar drošības nozari, tomēr savelkot paralēles ar bērnību ir pamanāmi vēstneši, kas liecina par pretējo. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedri Lindu Ratnieci tuvāk.
1. Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Bērnības sapnis tas noteikti nebija. Tomēr šobrīd savelkot paralēles ar tagadni un bērnību, izvēlētais virziens nāk vien no bērnības. Ir pamanāmi pāris vēstneši, kas liecina par šo faktu. Piemēram, bērnības posms pagāja nedrošā vidē, kad bija nepieciešams sevi pasargāt un vienmēr gribējās vairāk drošību. Vienu brīdi bērnībā arī vēlējos kļūt par medmāsu, bet, kā redzams, šis sapnis nepiepildījās. Šobrīd ir saskatāmas paralēles, ka gribēju būt līdzcilvēks, tika izjusta vēlme palīdzēt un gribēšana pasargāt. Taču domas, ka kādreiz nonākšu līdz darba aizsardzībai un ugunsdrošībai noteikti nebija manā mērķu sarakstā, bet tāpat esmu līdz tam nonākusi.
2. Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu pieredzē?
Darbojos šobrīd savā pirmajā darba vietā – kūdras ražošanas nozarē. Sākotnēji strādājot, sapratu, ka nevēlos šajā nozarē vairs strādāt dažādu apsvērumu dēļ. Tā es biju pārtraukumā uz 10 gadiem, kad darīju citas lietas. Šajos gados nodevos skaistumkopšanai – manikīrs, sejas masāžas un skaistumkopšanas saloni. Taču pēc šī posma, dzīves sakritība mani ataicināja atpakaļ uz kūdras nozari, lai iesaistītos vides projektā. Projektā sanāca sevi veiksmīgi pierādīt un man tika piedāvāta darba vieta uzņēmumā. Sākotnēji strādāju kā projekta asistente un vēlāk nokļuvu personāldaļā. Un, kā zināms, personāla jautājumi ir ļoti tuvu saistīti ar darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumiem. Šajā brīdī esošā darba aizsardzības speciāliste bija cilvēks gados un zināja, ka jāmeklē sev “labā roka”, kas nākotnē būtu amata aizstājējs. Šajā brīdī es to neuztvēru nopietni, bet speciālistei, ejot pensijā, mani uzrunāja un uzņēmuma vadība pierunāja izmēģināt šo amatu. Piekritu, bet ar piebildi, ka uzsākšu iegūt augstāko izglītību darba aizsardzībā.
3. Kur Jūs mācījāties?
Mana pirmā augstākā izglītība ir iegūta Rīgas Tehniskajā universitātē – bakalaura grāds vadībzinībās. Tālākās studijas turpināju pavisam citā nozarē – studēju maģistratūras programmu Banku augstskolā un ieguvu finansista kvalifikāciju, tomēr šajā nozarē neesmu ilgi strādājusi. Varu teikt, ka es jūtos tuvāk vairāk filozofijas un psiholoģijas nozarei.
Trešā augstākā izglītība ir maģistra grāds Darba aizsardzībā. To varēju iegūt sākotnēji iegūstot apliecību par pamatizglītību Darba aizsardzībā. Šo ceļu sāku pateicoties pareizajam laikam un pareizajiem cilvēkiem. Mācību centrā EVA-93 iepazinos ar īpašnieci Evu, kura mani iedvesmoja un motivēja sākt ceļu darba aizsardzībā. Eva ir viens no atslēgas cilvēkiem, kas mani mudināja sekot savam aicinājumam.
Uzskatu arī, ka ar augstskolas izglītību vien nepietiek priekš zināšanām, tādēļ lasu grāmatas, lūkojos internetā, piedalos semināros un kursos, lai pilnveidotos un palielinātu redzes loku. Drošībnieks ir vispusējs cilvēks, kuram ir jāzina daudz no dažādām nozarēm.
4. Kuras ir Jūsu pirmās darba vietas?
Pirmais darbs man ir bijis kūdras uzņēmumā, kur iesākumā svēru kūdru uz svariem. Pēc tam esmu strādājusi arī bankā klientu apkalpošanā, jo pēc iegūtā maģistra grāda finansēs domāju, ka to vēlos darīt. Tomēr laiks mainījās un esmu bijusi arī uzņēmēja. Pašai bija savs skaistumkopšanas tīkls ar divām solārija studijām, no kurām viena veiksmīgi vēl darbojas šobrīd. 10 gadus strādājot skaistumkopšanas nozarē kā uzņēmējai sapratu, ka es labprāt vairāk esmu izpildītājs, nevis darba vadītājs. Tā es dažādu apsvērumu dēļ jau 8 gadus esmu atpakaļ kūdras nozarē un šobrīd strādāju kā darba aizsardzības speciāliste.
5. Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Visvairāk man patīk tas, ka esi vairāk drošībnieks kā atbalstošais personāls. Ir svarīgi sajust, ka tu esi vajadzīgs. Agrāk darba aizsardzības ikdienā uztvēru lietas caur skatījumu – vai nu ievēro likumu, vai, nē, jeb skatījos uz visu kā melns un balts. Tomēr ar laiku, strādājot darba aizsardzībā, tiek pamanītas krāsas un tiek strādāts elastīgāk. Darba aizsardzībā viss ir balstīts uz sarunu un savstarpējās sapratnes pamatu. Tādēļ man ir būtiski ar darbinieku spēt visu izrunāt, piemēram, lai noskaidrotu, kādēļ konkrēta lieta tiek darīta šādi, nevis citādi. Ļoti bieži tehniskajā daļā darbinieks uzdevumu redz savādāk, nekā es, tādēļ komunikācija un izpratne ir svarīga.
Otra lieta, kas vēl visvairāk patīk manā darbā ir redzēt novērtējumu un, ka notiek mana darba vainagošanās ar panākumiem. Ja ar savu runāšanu un konsultēšanu pamanu, ka tiek veiktas drošības izmaiņas uzņēmumā, saprotot, ka tas ir mans dotais auglis un esmu sākusi ieviest jaunu kultūru – tas ir mans lielākais prieks un gandarījums. Redzēt kaut vai vienu cilvēku veicam izmaiņas un saņemt uz drošību vērstu atgriezenisko saiti, vairāk neko nevaru prasīt.
6. Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
Viss, kas notiek pirmo reizi man ir spilgts notikums. Pat šobrīd dodoties uz instruktāžu jaunā objektā, tas jau man ir notikums un spilgti paliek atmiņā. Lietas, ko daru pirmo reizi, piemēram, ieiešana pirmo reizi jaunā uzņēmuma objekta sabiedrībā – tas viss uz mani atstāj spilgtu un nervus kutinošu sajūtu.
Papildus tam, iziešana no savas komforta zonas un jaunu emociju izjušana arī ir neaizmirstami notikumi.
7. Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
Šobrīd mani galvenie darba pienākumi ir uzraudzīt darba vidi uzņēmumā, organizēt visu, kas saistīts ar darba aizsardzību sākot no individuālās aizsardzības līdzekļu un darba apģērbu iepirkšanu, apmācības, obligātās veselības pārbaudes uzraudzība, sadarbība ar kompetento institūciju, kas ir mums uzņēmumam. Vienīgais, ko pati neveicu ir risku vērtēšana uzņēmumā, jo fiziski nepietiek laika. Tomēr papildus esmu arī kā kodols, kuram iziet cauri lielākā daļa personāla daļas jautājumi – par rīkojumiem, par līgumiem u.c., – kā arī iesaistīšanās dažādos projektos.
8. Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
Manuprāt, visos ražošanas uzņēmumos galvenie riski ir darbs ar bīstamām iekārtām un darbs vispār ar ražošanas aprīkojumu. Darbojoties ar šīm iekārtām uzreiz ir lielāks risks darbiniekam, ko ieraut un saspiest.
Mums arī ir liela putekļaina vide, kas var atstāt sekas darbinieka ķermenim un veselībai. Šeit attiecīgi vairāk pievēršam uzmanību putekļu koncentrācijas līmenim. Papildus sekojam līdzi, vai darbiniekiem obligātās veselības pārbaudes ir izietas un monitorējam, ko arodārsti iesaka.
Tāpat kūdras nozare ir vairāk ugunsnedrošs uzņēmums. Tādēļ pastiprināti skatāmies, lai nav aizdegšanās perēkļi, jo kūdra pati var aizdegties. Veicam temperatūras mērījumus un sekojam līdzi, lai uz iekārtām nav putekļaina vide, piemēram, uz sakarsušiem gultņiem. Kopumā viss ir izaicinošs, bet uzskatu, ka ar darba aizsardzību uzņēmumā veiksmīgi tiekam galā.
9. Kā jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Uzskatu, ka šobrīd Latvijā darba aizsardzība ir vidējā līmenī un ir jāiegulda liels darbs, lai ietu soli uz priekšu un pilnveidotu šo nozari. Kopumā klibo drošības kultūra un darbinieku izpratne par drošības jautājumiem. Vainīgo šeit nav jāmeklē, tomēr mēs katrs esam atbildīgi, ka esam nonākuši šādā situācijā. Man šķiet, ka kopumā drošības nozare Latvijā ir liels birokrātiskais slogs. Mums darba aizsardzībā ir daudz papīru un noteikumu, tomēr uzskatu, ka ir jāvirzās uz digitālo vidi. Būtu vienkāršāk strādāt, ja tiktu izstrādāti vienādi mehānismi, kas atvieglotu tieši darbinieka lomu un darbības. Nepieciešams pasniegt darba aizsardzību vienkāršāk, lai visiem tā būtu izprotama.
Runājot arī par drošības attīstību, uzskatu, ka par drošību un darba aizsardzību būtu jau jāmāca pamatskolas līmenī. Bieži par darba aizsardzību cilvēks uzzin tikai uzsākot savas pirmās darba gaitas un, ja tiek uzsākta darbība uzņēmumā, kur drošības kultūra ir ļoti zemā līmenī, tad tas arī paliek zemā līmenī. Manuprāt, šobrīd jāpilnveido ir izglītības iestādes, kur jāskatās drošības jautājumi plašākā mērā.
Latvijā noteikti ir, kur augt un ir, kur tiekties.
10. Kādi ir Jūsu hobiji?
Darba aizsardzības speciālistiem kā jau visiem drošībniekiem ir grūti atslēgt domas par darbu. Pat ieejot lielveikalā vienmēr pievēršu uzmanību, piemēram, vai ir apzīmēti pakāpieni un ir ugunsdzēšamais aparāts. Ļoti grūti ir atslēgties no ikdienas, tad iespējams ikdienas darbs arī var tikt saukts par nelielu hobiju.
Pēdējos divus gadus esmu nodevusies arī sportam ar individuālo treneri. Man ir ļoti sportiska ģimene, izņemot mani, visi ģimenē sporto – vīrs un bērni. Tad šobrīd kopējais ģimenes hobijs ir sports. Nedēļas nogales vienmēr paiet sporta zālēs skatoties gan vietēja, gan starptautiska līmeņa sacensības, tad sports mūs šobrīd vieno. Šajos brīžos esmu vairāk kā pasīvais vērotājs un ir apbrīnojami redzēt kā cilvēki sevi pārvar, kā viņi cīnās ar sevi, kā ar saviem spēkiem sasniedz rezultātu, vai tieši otrādāk to nesasniedz. Šo emociju gammu ir ļoti interesanti novērot un analizēt.
Hobiji, protams, man arī mainās. Patīk arī lasīt, tomēr šobrīd vairāk esmu nodevusies sportam, jo tas visvairāk palīdz manai mentālajai veselībai un palīdz līdzsvarot darba dzīvi ar visu pārējo.
11. Kas Jums palīdz pārvarēt savas grūtības?
Es dzīvē pati esmu bijusi liels cīnītājs un dzīves moto uzreiz arī ir “Cīnītājs”. Man nekas nekad nav viegli padevies kā tikai ar ieguldītu lielu darbu un ar cīņassparu. Tā es arī treniņos pati sevi motivēju un, kad liekas, ka ir grūti, saku sev: “Jā, Linda! Tu to vari! Tev tas ir jāizdara!”
Tomēr dzīves brīžos un grūtībās darba vidē, kad liekas viss brūk un jūk, man apkārt ir atbalsts – mana ģimene un manas draudzenes Eva, Līga un Inga. Man ir ļoti paveicies, jo darba aizsardzība ir savedusi kopā ar spēcīgām personībām, kuras motivē, ceļ pārliecību un arī, burtiskā nozīmē, parāda pasauli ceļojot!
