“Par drošību!” atgriežas ar jaunu stāstu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Mēs iepazīstam iedvesmojošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā. Dažādas personības, unikāli pieredzes gājumi un neskaitāmi drošības aspekti. Māris Saldavs jau no jaunības gadiem vēlējās iet uz militāro novirzienu, tādēļ viņa darba gaitas uzsākās iestājoties Latvijas armijā, pēc kā nokļuva Baltijas miera uzturēšanas bataljonā, pēc tam Valsts policijas speciālo uzdevumu vienībā un Latvijas Republikas Saeimas un Valsts Prezidenta Drošības Dienestā. Pēc iegūtās pieredzes Māris devās strādāt uz daudz dažādām Eiropas Savienības valstīm kā Šveici, Franciju, Vāciju, Kipru un šobrīd atrodas Irākā, kur nodrošina diplomātisko drošību. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedru Māri Saldavu nedaudz tuvāk.
1.Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Es gluži neteiktu, ka drošības nozare bija bērnības sapnis. Tas vairāk izpaudās jaunības gados kā vēlme iet militārajā virzienā. Interese par šo, laikam, parādījās un sākās ap 14 gadiem. 1991. gadā mainījās valsts struktūra un 1993. gadā, pabeidzot vidusskolu, iestājos armijā.
2.Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu pieredzē?
Iespējams pagrieziena punkti varētu būt visi pieredzes gadi dažāda kalibra organizācijās. Iestāšanās armijā noteikti bija kā pirmais tā saucamais pagrieziena punkts. Tas deva visus pamatus, lai apzinātos militārā virziena darbību. Tālāk es pārgāju uz Baltijas miera uzturēšanas bataljonu, kuru pabeidzu angļu jūras kājnieku instruktora kursus kā šaušanas instruktors. Pēc tam 4 gadi Policijas Speciālo uzdevumu vienībā deva jaunu ieskatu un sapratni par aizsargāšanas būtību. Šajā laikā biju grupas līderis un vadītājs, kas ļāva uzlabot savas esošās un vēl neesošās prasmes. Lielu pieredzi ieguvu strādājot Latvijas Republikas Saeimas un Valsts Prezidenta Drošības Dienestā kā vecākajam apsargam/instruktoram. Šajos nepilnajos 9 gados miesassarga pieredzē, ieguvu pavisam jaunu un plašāku skatījumu par cilvēku aizsargāšanu un prevenciju.
Tālākais pagrieziena punkts varētu būt pilnīga pāreja no valsts sektora uz privāto sektoru, kur darba gaitas turpinājās kā ceļošanas drošības aģentam, drošības konsultantam, diplomātiskajā drošībā u.c. Tā esmu ieguvis daudz pieredzi arī strādājot dažādās valstīs, piemēram, Šveicē, Francijā, Vācijā, Kiprā, Irākā un citās Eiropas valstīs. No katras šīs vietas esmu ieguvis jaunas zināšanas, kad nepieciešams, esmu tās arī uz vietas papildinājis kursos, jo zināšanām tiešām nav limita.
Uz doto brīdi, esmu ieguvis jau vairāk nekā 28 gadu pieredzi esot miesassargam.
3. Kur Jūs mācījāties?
Es varētu teikt, ka es visu laiku mācos. Esmu cilvēks, kurš izvēlējās vispirms strādāt un tad mācīties. Lielākā daļa cilvēku izvēlas darīt otrādi – iegūt izglītību un, tad uzsākt karjeru – kas noteikti nemaz nav slikti. Tomēr es vienmēr esmu ieslīdzis darbos un brīdī, kad saprotu, ka manas tā brīža esošās zināšanas vai prasmes nav pilnvērtīgas un kaut kas trūkst, izeju kursus. Vidusskolas izglītību ieguvu Rīgas 3. ģimnāzijā, pēc kuras iestājos armijā. Pēc tam paralēli savām darba gaitām izgāju daudz dažādus kursus, pēc nepieciešamības. Piemēram, šaušanas instruktora kursi, Baltijas drošības skolā izgāju miesassarga/tuvās aizsardzības kursus, esmu Ungārijā izgājis starptautiskos miesassarga kursus, Vācijā BMW drošības pilnveides apmācība profesionāļiem – profesionāla drošības braukšana, Apvienotajā Karalistē un Polijā – close protection un cover protection.
Varu noteikti teikt, ka esot drošības speciālistam apmācību līmenim nav ierobežojumu. Viena lieta ir esošās zināšanas, bet, ja tās netiek atjaunotas un pilnveidotas, rezultāts nebūs tik labs, cik tam vajadzētu būt. Zināšanām un apmācību līmenim nav limita, konstanti sevi ir jāizglīto.
4. Kuras ir Jūsu pirmās darba vietas?
Pēc iegūtās pieredzes armijā, militārajā dienestā, miera uzturēšanas bataljonā, Speciālajā uzdevumu vienībā un Valsts prezidenta drošības dienestā, darba gaitas sāka ieņemt plašāku skatu. Šai iegūtajai pieredzei sekoja tuvās aizsardzības un grupas vadītāja darbi dažādiem banku īpašniekiem. Tālākās gaitas turpinājās uzņēmumā “AS Solution” kā ceļojuma drošības aģentam Francijā, Vācijā un Šveicē. Pēc tam turpināju darbu uzņēmumā “Exinity” Kiprā kā drošības konsultants un šobrīd esmu privātā līgumā ar “AI Taawun”Irākā, kur nodrošinu diplomātisko drošību, kā arī esmu īpašnieks uzņēmumam “MR Vanguard Security”.
5. Jūs pārgājāt no valsts sektora uz privāto sektoru, vai tam bijis, kāds īpašs iemesls?
Nevaru teikt, ka bija īpašs iemesls vai esmu pārgājis, jo paralēli policijas darbam un Valsts drošības dienesta darbam tika atļauts veikt citus darbus, ja to vēlās. Taču tika doti nosacījumi, ka tiem bija jābūt neitrāliem darbiem/uzņēmumiem. Piemēram, ja bija uzņēmums, uzņēmuma klienti nevarēju būt iepriekš sodīti, un tiem nevarēja būt krimināla vēsture. No šiem laikiem esmu vienmēr bijis arī privātajā sektorā. Nav īsti bijis iemesls pāriešanai, jo paralēli vienmēr tajā esmu bijis.
6. Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Vairāk teikšu par savu jomu, kas ir fiziskās drošības specialists. Ir divas lietas, ko vienmēr saviem padotajiem saku.
Pirmkārt, šis ir mākslinieka darbs. Privātās/ fiziskās drošības speciālists ir mākslinieks. Lai to vairāk saprastu var iztēloties šo piemēru. Klientam tuvs draugs ir muzikants un uz svētkiem vēlas uzdāvināt viņam labāko akordeonu pasaulē. Tas nozīmē, ka ir jāveic īpašs pasūtījums. Šis akordeons tiek pielāgots konkrētajam mūzikas žanram, kuru draugs spēlē, drauga fiziskajam izskatam, tātad lielums, svars, viņa mīļākās krāsas utt. Uzdevums ir veikt šo pasūtījumu un, lai to izdarītu ir jāmeklē, jādarbojas, jāpēta un jākontaktējas arī, ja tas ir citā valodā, iespējams, kuru pat nezini, tad ņem Google translate un darbojies. Galvenais – rezultātam ir jābūt.
Otrkārt, Miesassarga darbs ir vislabākais un vissliktākais darbs pasaulē. Tu vari ar klientu ēst 3 Mišelina zvaigžņu restorānā un no rīta tikt atlaists, jo apavi ir nepareizā krāsā.
Ir redzēti dažādi klienti, man personīgi ir paveicies ar saviem klientiem, jo tie ir bijuši atsaucīgi un pretimnākoši. Tomēr esmu redzējis, ka ir arī gluži pretēji. Šiem klientiem ir jābūt tikai sliktam garastāvoklim un klients var, paskatoties uz apkārt esošajiem apsargiem, nejaušības veidā norādīt uz diviem un paziņot, ka viņi ir atlaisti.
7. Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
Par šo jautājumu es ilgi domāju, taču ir viens moments, kuru noteikti neaizmirsīšu. Tagad jau 20 gadus atpakaļ, pieņēmu darbu ar klientu. 3 stundas pēc šī lēmuma, notika uzspridzināšanas mēģināmus. Mērķis, protams, bija esošais klients, ne es pats vai, kāds apkārtējais. Situācijā neviens negāja bojā, pateicoties tikai iepriekšējai izpētei un precīzas mājas darba veikšanai. Darbu nekādā gadījumā nevar veikt un pieņemt bez pilnvērtīgas izpētes. Ir ļoti svarīgi zināt pilnīgi visu informāciju, kas ir pieejama. Ir jāveic īpaši detalizēta izpēte par lokācijām, pašu klientu, klienta dzīvi, tā apkārtējiem utt. Šis precīzi veiktais mājas darbs bija tas, kas palīdzēja izglābt, gan klientu, gan tikt ārā no šīs situācijas. Jābūt ir ļoti uzmanīgam sakot – “jā”, piedāvājumam, ja neesi pirms tam veicis pilnvērtīgu klienta izpēti.
8. Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
Šobrīd strādāju Irākā, kur tas ir privāts līgums. Šajā darbā esmu grupas vadītājs (team leader). Tātad, kā galvenie pienākumi ir vadīt, organizēt un apmācīt darbiniekus.
9. No Jūsu esošajām prasmēm, kuru apgūt bija vislielākais izaicinājums?
Saglabāt līniju starp profesionālo arodu un personīgajām darbībām un attiecībām. Šī ir ļoti sarežģīta lieta, ko iemācīties un pielietot. It sevišķi ir vēl grūtāk to iemācīt citam. Ir nepieciešams konstanti sev pašam to atgādināt.
Ir pieredze, kad klienti tiek aizvainoti no tā, ka miesassargs ar klientu strādā profesionāli un netiek veidotas tuvākas draudzīgās saites. Liela daļa cilvēku, kuriem ir vairāk naudas, ir vientuļi. Dažādu iemeslu dēļ. Taču miesassargs ir tas cilvēks, kurš par klientu zina visu nepieciešamo. Šajā brīdī klienti var sākt apvainoties vai ņemt pie sirds faktu, ka par miesassargu klients nezin neko, tikai pamatinformāciju.
Ir arī pieredze, kur izveidojas draudzīgas attiecības, jo ikdienā tiek pavadīts ilgs laiks kopā. Ar laiku cilvēki sāk vienkārši pierast viens pie otra. Tādēļ šajā brīdī tas var palikt bīstami, jo neskatoties uz to, ka ar klientu esat vai neesat draugi ir konstanti sev jāatgādina, ka klienta drošība nāk pirmajā vietā. Ir sarežģīti šo līniju ievērot, bet ir ļoti svarīgi to atcerēties un sev atgādināt.
10. Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
Vislielākais risks ir, kad iestājas rutīna jeb ir viens un tas pats ikdienas darbs. Ar klientu dienu no dienas tiek braukts pa vienu un to pašu ceļu, lai klientu, piemēram, nogādātu no mājām uz darba vietu. Pie dažiem klientiem tas var atšķirties, jo ir personīgais šoferis. Taču lielākoties miesassargs ir gan klienta miesassargs, gan šoferis, gan asistents. Šajā situācijā rutīnas darbs padara neuzmanīgu. Tiek mazāk pievērsta uzmanība apkārtesošajam, jo ikdiena ir viena un tā pati un tas padara visu vēl bīstamāku.
Miesassargi pavada laiku zināmā spriedzē, varu teikt, ka mēs esam paranoiķi. Šajā ikdienas rutīnā nepārtraukti tiek domāts par visiem iespējamiem apdraudējuma scenārijiem. Visa darbība kā personīgās drošības speciālistam ir jau dzīves stils. Tas nepaliek darbā, bet nāk līdzi uz mājām, parastā ikdienā, atvaļinājumos, esot ar ģimeni u.tml.
11. Vai Jūs izjūtat bailes? Vai kādreiz esat bijis situācijā, kad šķitis, ka no tās ārā netiksiet, bet tomēr tikāt? Kā?
Protams, bailes izjūtu. Tā ir neatņemama sastāvdaļa šajā nozarē un tajā pašā laikā, tā ir liela motivācija. Izjūtot šīs bailes, ar laiku to vairāk varētu dēvēt – stresa situācijas. Ar laiku lēnām iemācās kā kontrolēt sevi šajās stresa situācijas. Tas nav viegli, bet tas ir nepieciešams.
Šīs stresa situācijas arī sasaistās ar paranoju un to, ka miesassargi ir paranoiķi. Kā piemēram, viss sākas ar darba dienas rītu. Ja klients mostas 6.00, tas nozīmē, ka miesassargs jau būs pie viņa durvīm 5.00. Klients tiks nogādāts līdz darba vietai un nepārtraukti galvā tiek izspēlēti scenāriji. Piemēram, miesassargs gaida klientu pie ofisa durvīm, pieskata visus, kas nāk un iet. Paralēli prātā tiek izspēlēti arī daudz un dažādi scenāriji. Ja sākas ugunsgrēks no labās puses, kur būs izeja, ja sākas ugunsgrēks no kreisās puses, kur tad būs iespējams evakuēties, ja paliek slikti, ko darīt, ja sekretāre ir aizgājusi un ir svarīgs telefona zvans, ko darīt vai atbildēt, ja nu ir iebrukums, utt. Scenārijiem nav limita. Labāk vienmēr ir būt sagatavotiem uz visu.
12. Kādi ir Jūsu hobiji?
Es vairāk pavadu laiku ar ģimeni, kolēģiem, paziņām, draugiem. Man brīvais laiks ir diezgan limitēts, taču vislabāk to pavadu ar ģimeni, cik varu. Šobrīd Irākā darba laiks ir rotācijās – 2 mēnešus strādāju un 1 mēnesis ir brīvs. Aktīvajā darba laikā neko īsti nevaru ilgtermiņā ieplānot, jo klientam esmu pieejams 24/7 un vairāk esmu pakļauts citu cilvēku dzīvei. To var dēvēt kā darbs no gultas līdz gultai, jo klients tiek sagaidīts no rīta, kad pamostas un vakarā tiek aizvests līdz mājām un iet gulēt. Šīs atlikušās stunda, kas ir pieejamas līdz nākamajam rītam ir svarīgas, lai pats varu pagulēt un fokusēties jaunajai dienai.
Kad pienācis ir brīvais mēnesis, tiešām atpūšos un pavadu laiku ar ģimeni. Iespējams pamācos, ja ir nepieciešamība un vēlme, kam noteikti arī ir jāsakrīt vienā brīdī, jo ne vienmēr ir gribēšana. Kā arī patīk veikt fiziskās aktivitātes. Šis mēnesis ir vairāk sagatavošanās periods nākamo mēnešu darbam. Tiek atgriezts fokuss un atgūta enerģija.
13. Kā Jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Uz šo jautājumu ir sarežģīti atbildēt. Tomēr ir milzīga atšķirība no tā, kāda drošības nozare bija 10 gadus atpakaļ un, kāda tā ir tagad. Varam visur redzēt digitalizāciju, tādēļ tehnoloģijām ir jāseko līdzi. Tas no vienas puses ir pozitīvi, taču personīgās drošības speciālistiem tas iespējams vairāk ir uz negatīvo pusi, jo mēs sākam zaudēt savu prioritāti. Ir daudz dažādu jaunu tehnoloģiju, kur daļa var atvieglot ikdienas darbu, taču tas atņem arī darba iespējas un cilvēkresursi ir mazāk nepieciešami.
14. Ko vēlies pateikt noslēgumā?
Cilvēki nebaidās no šī darba. Jebkurš karavīrs grib būt, miesassargs. Taču iespējams ik pa laikam piemirst, ka miesassargs nav cilvēks ar pistoli, bet cilvēks ar smadzenēm. Savā pieredzē esmu bijis komandas vadītājs vai daļa no tās, kad tiek sargātas augsta ranga amatpersonas, valsts prezidenti, parlamenta priekšsēdētāji, utt. un šim visam ir vajadzīga galva.
Drošības speciālistu jomā vienmēr atradīsies vieta. Fiziskais izskats ne vienmēr ir svarīgs, galvenais, kas ir prātā. Mani padotie nav tikai gari vai tikai īsi, bet ir ar dažādām fiziskajām uzbūvēm. Un tas arī ir labi. Ja klients ir 2 metru garš, iespējams tam netiks piešķirts miesassargs, kas ir 1,5 metri vai otrādi, taču tā arī var būt. Tomēr jebkuram cilvēkam var būt sava sfēra, kas labāk tam padodas. Iespējams, ja cilvēks labi pārzin IT lietas, tad viņš drīzāk vāks informāciju, veidos kartes, nevis fiziski apsargās klientu. Taču, ja vienam cilvēkam ir gan fiziskais, mentālā izturība un zināšanas, tad ir trāpīts desmitniekā. Jo šis cilvēks tad var gan pasūtīt lidojuma biļetes, gan izpētīt teritoriju, gan aizsargāt klientu.
