Uzņēmums noyb iesniedzis sūdzību pret uzņēmumu Meta Austrijas datu aizsardzības iestādei. Eiropas lietotājiem tagad ir “izvēle” vai nu piekrist, ka viņus izseko personalizētas reklāmas vajadzībām, vai arī maksāt līdz 251,88 eiro gadā, lai saglabātu savas pamattiesības uz datu aizsardzību Instagram un Facebook platformās. Ne tikai izmaksas ir nepieņemamas, bet arī nozares skaitļi liecina, ka tikai 3% cilvēku vēlas, lai viņus izseko – savukārt vairāk nekā 99% nolemj atteikties no maksājuma, saskaroties ar “privātuma maksu”. Ja Meta izdosies šādu praksi īstenot, tās pēdās drīz sekos arī konkurenti. Ņemot vērā, ka vidēji telefonā ir uzstādītas 35 lietotnes, tālruņa privātuma saglabāšana drīz varētu izmaksāt aptuveni 8 815 eiro gadā.
Vēl viens mēģinājums apiet ES privātuma noteikumus
Eiropas Savienības Tiesa (EST) jūlijā nolēma, ka Meta lietotāja datu apstrāde personalizēto reklāmu vajadzībām ir nelikumīga. Taču ne tikai tas: Eiropas Datu aizsardzības kolēģija janvārī par šo pārkāpumu piesprieda Meta 390 miljonu eiro naudas sodu un lika uzņēmumam iegūt lietotāju piekrišanu, pamatojoties uz 2018. gada noyb sūdzību. Nākamajā mēģinājumā graut ES tiesību aktus Meta tagad vēlas iekasēt maksu par privātumam draudzīgu iestatījumu izvēli. Kopš novembra sākuma Instagram un Facebook lietotājiem ir jāizvēlas, vai maksāt līdz 251,88 eiro gadā, vai arī ļaut viņu personas datus izsekot personalizētas reklāmas vajadzībām.
“Brīvprātīga” piekrišana par augstu cenu?
Saskaņā ar ES tiesību aktiem piekrišana tiešsaistes izsekošanai un personalizētai reklāmai ir derīga tikai tad, ja tā ir “brīvi dota”. Tas ir tādēļ, lai nodrošinātu, ka lietotāji atsakās no savām pamattiesībām uz privātumu tikai tad, ja to dara patiesi brīvi. Meta tagad ir ieviesusi pilnīgi pretēju patiesi brīvas izvēles iespēju: Facebook vien ieviesīs “privātuma maksu” līdz 12,99 eiro mēnesī, ja lietotāji nepiekrīt, ka viņu personas dati tiek apstrādāti mērķtiecīgai reklāmai. Katrs saistītais konts (piemēram, Instagram) maksās vēl 8 eiro, tātad kopā 251,88 eiro gadā vienai personai, kas izmanto Instagram un Facebook.
Salīdzinājumam: Meta norāda, ka tās vidējie ieņēmumi no viena lietotāja Eiropā laikā no 2022. gada 3. ceturkšņa līdz 2023. gada 3. ceturksnim bija 16,79 ASV dolāri. Tas nozīmē, ka gada ieņēmumi no viena lietotāja ir tikai 62,88 eiro, un tas ir neproporcionāli liels mēneša maksājums.
Felikss Mikolašs, datu aizsardzības jurists uzņēmumā noyb, norāda: “ES tiesību aktos ir noteikts, ka piekrišana ir patiesa un brīva lietotāja griba. Pretēji šim likumam Meta iekasē “privātuma maksu” līdz pat 250 eiro gadā, ja kāds uzdrošinās izmantot savas pamattiesības uz datu aizsardzību.”
3% līdz 10% vēlas personalizētas reklāmas, bet 99,9% izvēlas nemaksāt
Visi pieejamie zinātniskie pētījumi liecina, ka tā sauktās “Maksā vai piekrīti” (“Pay or Okay”) sistēmas ir brīvas piekrišanas pretstats un būtiski ietekmē lietotāju “brīvo gribu”. Piemēram, “Maksā vai piekrīti” pakalpojumu sniedzēja contentpass izpilddirektors apgalvoja, ka 99,9% apmeklētāju piekrīt izsekošanai, ja par to tiek iekasēta 1,99 € maksa. Tajā pašā laikā objektīvas aptaujas liecina, ka tikai 3% līdz 10% lietotāju vēlas, lai viņu personas dati tiktu izmantoti mērķtiecīgai reklāmai.
Makss Šrems, noyb priekšsēdētājs komentē: “Ja 3% cilvēku patiešām vēlas peldēt, bet 99,9% nonāk ūdenī, katrs bērns zina, ka tā nav bijusi “brīva” izvēle. Tas nav nedz gudri, nedz likumīgi – tas ir vienkārši nožēlojami, kā Meta turpina ignorēt ES tiesību aktus.”
Datu aizsardzība drīzumā varētu izmaksāt 35 000 eiro vienai ģimenei. Ja Meta izdosies aizstāvēt šo jauno pieeju, tas, visticamāk, izraisīs domino efektu. Jau tagad tiek ziņots, ka TikTok testē abonementu bez reklāmām ārpus ASV. Tuvākajā nākotnē tam varētu sekot arī citi lietotņu nodrošinātāji, padarot tiešsaistes privātumu nepieejamu. Saskaņā ar Google datiem vidēji viedtālrunī ir uzstādītas 35 lietotnes. Ja visas šīs lietotnes sekotu Meta piemēram un iekasētu līdzīgu maksu, cilvēkiem nāktos maksāt “pamattiesību maksu” 8815,80 eiro gadā. Četru cilvēku ģimenei datu privātuma cena pieaugtu līdz 35 263,20 eiro gadā – vairāk nekā vidējie pilna laika nodarbināto ienākumi ES. Acīmredzot šie skaitļi kļūst vēl ekstrēmāki ES dalībvalstīs ar zemākiem vidējiem ienākumiem.
“Pamattiesības parasti ir pieejamas ikvienam. Cik daudz cilvēku joprojām izmantotu savas vēlēšanu tiesības, ja viņiem par to būtu jāmaksā 250 eiro? Bija laiki, kad pamattiesības bija rezervētas tikai bagātajiem. Šķiet, ka Meta vēlas mūs atgriezt atpakaļ par vairāk nekā simts gadiem.”
Makss Šrems, noyb priekšsēdētājs
Privātums tikai bagātajiem
Lai gan kopumā šī cena ir ārkārtīgi augsta, tajā pilnībā ignorēts arī ļoti atšķirīgais ienākumu līmenis ES valstīs un fakts, ka 21,6 % ES iedzīvotāju draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Piemēram, sūdzības iesniedzējs šajā lietā ir nonācis finansiālās grūtībās un saņem bezdarbnieka pabalstu. Viņš vienkārši nevar atļauties maksāt vēl 250 eiro gadā, ja jau tā viņam ir grūtības samaksāt īres maksu.
Makss Šrems norāda: “Vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju jau tagad draud nabadzība. Sūdzības iesniedzējam mūsu gadījumā, tāpat kā daudziem citiem, sistēma “Maksā vai piekrīti” nozīmētu maksāt īri vai nodrošināt privātās dzīves neaizskaramību.”
Datu aizsardzības iestādei būtu jāuzsāk steidzamības procedūra
Ņemot vērā pārkāpumu nopietnību un neparasti lielo skarto lietotāju skaitu, noyb aicina Austrijas datu aizsardzības iestādi steidzamības kārtā uzsākt procedūru, lai apturētu nelikumīgo apstrādi. Papildus noyb ierosina, lai iestāde piemēro preventīvu naudas sodu, tādējādi nodrošinot, ka neviens cits uzņēmums nesāks kopēt Meta pieeju.
