“Par drošību!” ir kāt ar jaunu papildinājumu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Šeit mēs iepazīstam iedvesmojošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā, un katra stāsts aptver visdažādākos drošības aspektus. Oļegs Sņegovs darba pieredzi uzsāka celtniecības nozarē, taču laika gaitā kļuva par VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas komandieri, darba aizsardzības nodaļas vadītāju SIA “Kronospan Riga” un šobrīd ir darba aizsardzības un ugunsdrošības eksperts. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedru Oļegu Sņegovu nedaudz tuvāk.
1. Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Atceroties savas bērnības gaitas, skaidri atceros stipro ieinteresētību, kad tika dzirdēti glābšanas dienestu skaņas signāli. Redzot ugunsdzēsēju auto, kas strauji brauc uz notikumu, sapņoju ka varētu būt šīs komandas dalībnieks. Ejot gadiem, pēc vairākiem dzīves pagriezieniem, nonācu līdz drošības profesijai un jūtos savā vietā.
2. Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu pieredzē?
Pēc pamatskolas 9. klases noslēgšanās bija nepieciešamība mainīt dzīvesvietu. Tādēļ kopā ar ģimeni pārvācāmies uz Rīgu. Izvēloties tālākās mācību gaitas par nākamo skolu tika izvēlēta Aizkraukles arodvidusskola, kur uz to brīdi varēja apgūt profesiju – automēhaniķa palīgs ar specializāciju ugunsdzēsības tehnikā. Iestājoties Aizkraukles BUB un pabeidzot praksi Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, tika arī uzsākta drošības profesijas apgūšana.
3. Kur Jūs mācījāties?
Pēc arodvidusskolas absolvēšanas kopā ar savu brāli nolēmām iestāties Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Izturot iestājparbaudījumus un atlasi, iestājāmies UCAK. Profesijas apgūšana bija interesanta, jo ietvēra sevi teorētiskās un praktiskās nodarbības. To laikā iepazīnāmies ar ugunsdrošības prasībām un ugunsdzēsības un glābšanas darbu teoriju, ka arī praktisko zināšanu pielietojumu mācību laukumā un izbraukumos uz reāliem notikumiem.
Pabeidzot UCAK, iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, kur iepriekš iegūtās zināšanas tika nostiprinātas. Tālāk jau 2011. gadā tika iegūta ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikācija.
Nākamā mācību iestāde ir Latvijas universitāte, kur Ķīmijas fakultātē Darba aizsardzības un ekspertīzes programmā 2014. gadā ieguvu profesionālo maģistra grādu un darba aizsardzības vecākā speciālista kvalifikāciju. Studijas Latvijas universitātē atrceros ar siltām sajūtām. Studiju laikā strādāju arī dežūrmaiņās, tāpēc dažreiz uz mācību klasi ierados formastērpā ar rāciju, un nepieciešamības gadījumā, biju gatavs izbraukt uz notikumu.
4. Kuras ir Jūsu pirmās darba vietas?
Par pirmo darba vietu studijas laikos varu norādīt celtniecības nozari. Esmu veicis iekštelpu remontdarbus, montējis konstrukcijas, ka arī fasādes siltināšanas darbus.
Pēc UCAK absolvēšanas uzsāku savu dienestu VUGD RRP 8 daļā, kura tika specializēta uz reāģēšanu uz ķīmiskām avārijām un to seku likvidēšanā. Esmu strādājis RRP 8 daļā ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja amatā nepilnus 5 gadus. Šajā laikā esmu vadījis neskaitāmos ugunsgrēku dzēšanas darbus, cilvēku un dzīvnieku glābšanas darbus, ceļu satiksmes avārijas seku likvidācijas darbus, ka arī piedalījies ķimisko avāriju likvidēšanas darbos. Kāpjot pa dienesta kāpnēm esmu nonācis līdz VUGD RRP 9 daļas, kas atradās Hanzas ielā 5, komandiera amatam.
Strādājot ugunsdzēsēju daļas komandiera amatā dežūrmaiņu grafiks tika nomainīts uz normālā darba laika režīmu. Šajā laikā esmu ieguvis maģistra grādu darba aizsardzībā un pēc jauno iespēju apzināšanas esmu pieņemis lēmumu darboties publiskā sektorā.
Darba aizsardzības nodaļas vadītāja darbs starptautiskajā kokapstrādes ražošanas uzņēmuma SIA “Kronospan Riga” pastiprinājā manas zināšanas ugunsaizsardzības sistēmu izbūvē un ekspluatācijā, ka arī ražošanas iekārtu drošībā. Es tiku iekļauts tehnisko auditoru komandā, kuri veica tehniskos un drošības auditus grupas uzņēmumos. Komandējumu laikā esmu konstatējis ka pat pastāvot vienotiem drošības standartiem, kopējāis drošības stāvoklis ir atkarīgs no uzņēmuma un nodaļu vadītāju zināšanām un attieksmes pret drošību. Drošības auditu veikšana dažādās valstīs ļāva iepazīt vairāku valstu normatīvo aktu darba, ražošanas un ugunsdrošības prasības.
Šobrīd darbojos kā darba aizsardzības un ugunsdrošības eksperts. Ikdienas darbs ir uzņēmumu konsultēšana, auditu veikšana un apmācību veikšana.
5. Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Mans darbs drošības nozarē ir saistīts ar nemitīgām izmaiņām darba vidē. Man patīk satikt jaunus cilvēkus, novērtēt drošības stāvokli, sniegt rekomendācijas drošības līmeņa celšanai. Jūtu gandarījumu, kad uzņēmums ieklausās rekomendācijās un ievieš uzlabojumu, pēc kura ieviešanas tiek uzlaboti darbinieku darba apstākļi, samazināts nelaimes gadījuma vai arodslimību attīstības risks.
Peridisks darbs Latvijas unversitātē pasniedzēja amatā ļauj dalīties savā pieredzē un pārliecināt jaunus speciālistus par drošības svarīgumu.
6. Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
VUGD darba laikā ir piedzīvoti vairāki notikumi kas ir palikuši prātā un laiku pa laikam atgriežās atmiņā. Lielu ugunsgrēku dzēšana, kad no pareiza lēmuma pieņemšanas ātruma ir atkarīgas cilvēku dzīvības un tālākā notikuma attīstība. Noteikti nebūs iespējams aizmirst darbu Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos. Notikuma naktī praktiski visa Rīgas reģiona un blakus reģionu tehnika tika izsūtīta uz cilvēku glābšanas darbiem. Tika mobilizēti ugunsdzēsēji no atpūtas dienām. Paralēli manas dežūrmaiņas personāls notikuma naktī nodrošināja reaģēšanu uz ugunsgēkiem un glābšanas darbiem. Nākamajā rītā, pēc dežūrmaiņas nodošanas, turpinājām darbu Zolitūdes trāģēdijas vietā, kur veicām konstrukciju stiprināšanas darbus.
Palicis atmiņā darbs Rīgas ostas teritorijā, kur pēc ķīmisko vielu noplūdes, kopā ar kolēģiem veicām izlūkošanu ķīmskajos aizsargtērpos. Darbs ķīmiskajos aizsargtērpos tika periodiski atstrādāts mācību laikā, tapēc to pielietošana reālajā notikumā nerādija grūtības, tomēr radīja zināmo satraukumu.
Pēdējais spilgts notikums, kas ilga vairākas nedēļas ir XXVII Vispārējo Latviešu dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un uzraudzības darbi svētku nedēļā un gala koncertos.
Man bija tas gods atbalstīt LNKC dziesmu un deju svētku organizētājus, projektu vadītājus un norišu vietu atbildīgo personālu par ugunsdrošību. Sagatavošanas laikā tika veiktas pasākumu vietu pārbaudes, saskaņoti izrāžu plāni, uzturēta komunikācija ar atbildīgajiem dienestiem un virkne citu darbu ar kopīgo mēŗķu nodrošināt ugunsdrošības pasākumus un būt gataviem atbisltoši reaģēt ārkārtējā situācijā. Uzskatu ka visiem iesaistītiem dienestiem un atbildīgām personām ir veiksmīgi izdevies šo mērķi izpildīt.
7. Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
Šobrīd galvenie darba pienākumi ir uzņēmumu auditēšana un konsultēšana.
Tāpat kā viens no galvenajiem pienākumiem ir apmācību vadīšana darba aizsardzības un ugunsdrošības tēmās.
8. Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
Ar riskiem darba vidē saskaros veicot pārbaudes būvniecības un ražošanas uzņēmumos. Lai varētu veiksmīgi cīnīties ar riskiem, tos nepieciešams savlaicīgi pamanīt. Darbs VUGD un pieredze vairākos ražošanas uzņēmumos iemācīja ātri novērtēt tiešos draudus un atbilstoši reaģēt. Mana pieeja pastavīgo risku apkarošanā ir šo risku un nozares dzīļā izpēte, konsultēšanās ar atbildīgajiem speciālistiem un nozares ekspertiem. Pēc manām domām tikai šādi var pieņemt atbilstošu lēmumu, par prioritāti izvēloties riska samazināšanu.
9. Kā jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Latvijā darba aizsardzības sistēmu var veidot dažādos veidos. Bīstamās nozares uzņēmuma vadītājs var pieņemt darbā darba aizsardzības vecāko speciālistu vai noslēgt līgumu par darba aizsardzības pakalpojumiem ar kompetento institūciju.
Izvēloties kompetento institūciju, uzņēmumi bieži izvēlās zemāko cenu, kas palielina risku iegūt nekvalitatīvo pakalpojumu. Šeit darba aizsardzības speciālists nevar veltīt daudz laika, lai pietiekami iedzīlinātos ražošanas procesos un iekārtu drošībā. Risinājums ir vienotā Darba aizsardzības pakalpojuma standarta izstrāde, kas stingri noteiks nepieciešamo pakalpojumu klāstu un to apjomus.
Pirms līguma slēgšanas ar kompetento institūciju ir jāparliecinās par tās darbinieku kompetenci, resursiem un pieredzi līdzīgos objektos. Noteikti ir nepieciešams pieprasīt atsauksmi.
Labā prakse ir sava darba aizsardzības speciālista noalgošana, paredzot viņam iespēju piesaistīt nozares speciālistus un kompetentās institūcijas.
Nozare attīstās apvienojot apakšnozares, kura rezultātā viens speciālists pilda vairākas funkcijas. Drošības nozares tirgū konkurentspējīgāks ir speciālists ar izglītību un zināšanām darba aizsardzībā, ugunsdrošībā, kvalitātes vadībā un fiziskā drošībā.
Pēdējo gadu laikā var sajust nozares speciālistu paaugstinātu vēlmi dalīties ar zināšanām, kā arī apgūt jaunas prasmes. Ir izveidotas vairākas asociācijas, piemēram Drošības profesionāļu asociācija (DPA), un iniciatīva “Misija nulle”. Pats esmu DPA biedrs, piedalos kopsapulcēs un izmantoju iespēju smelties zināšanas no drošības nozares ekspertiem.
10. Kādi ir Jūsu hobiji?
Bonsai kociņu audzēšana. Apmēram piecus gadus mans vaļas prieks ir “Bonsai” kociņu audzēšana un kopšana. Šīm mērķim esmu aizņēmis sava dzīvokļa lodžiju. Kociņiem ir nepieciešama regulārā laistīšana, lapiņu apgriešana, zaru un stumbra formas izveide. Šobrīd nevienu no saviem kociņiem nevaru nosaukt par īstu “Bonsai”, jo ir nepieciešami vairāki gadi, lai izveidotu patiešām manām vēlmēm atbilstošu kociņu.
Ikdienā nevaru iedomāties savu dzīvi arī bez trenažieru zāles apmeklējumiem. Cenšos darboties trenažieru vai sporta zālē vismaz 3 reizes nedēļā.
