Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) ir sācis izmeklēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūru Frontex, par to, ka tā automātiski nodod ES policijas aģentūrai Eiropols informāciju, kas iegūta no aizturēto migrantu un patvēruma meklētāju intervijām. Tas tika paziņots šonedēļ, pēc Frontex revīzijas pabeigšanas.
Datu apmaiņa ir paredzēta, lai palīdzētu novērst pārrobežu noziegumus, piemēram, kontrabandu un terorismu. Programma, kas pazīstama kā “Personas datu apstrāde riska analīzei” (Processing of Personal Data for Risk Analysis – PeDRA), tika uzsākta dažus mēnešus pēc tam, kad 2015. gadā Eiropā sākās terora uzbrukumu vilnis. Uzbrukumi atklāja, ka Eiropas drošības dienesti nespēja apmainīties ar informāciju, kas būtu varējusi novērst dažas no traģēdijām. “Ir izveidojies informācijas melnais caurums,” toreiz sacīja bijušais Eiropola direktors Robs Vainraits.
EDAU brīdina, ka Eiropols, kas pēdējos gados ir kļuvis arvien spēcīgāks, apkopojot un uzraugot tiesībaizsardzības iestāžu datus visā blokā, iespējams, nelikumīgi dalās ar daudziem eiropiešu un migrantu datiem. EDAU norādīja, ka plašā automātiskā datu apmaiņa, ko Frontex izveidoja ar Eiropolu, liecina par ES privātuma likumu, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas pārkāpumu.
Frontex veic intervijas ar migrantiem Eiropas aizturēšanas iestādēs, lai iegūtu informāciju par migrantu maršrutiem, personām, kas varētu būt viņiem palīdzējušas, un to personu identitāti, kuras tiek turētas aizdomās par tādiem pārrobežu noziegumiem kā kontrabanda un terorisms. Robežsardzes aģentūra kopš 2016. gada Eiropolam ir nosūtījusi informāciju par 13 000 iespējamo aizdomās turamo, 2022. gada novembrī paziņoja Frontex direktora vietnieks Uku Sarekanno.
Datu aizsardzības regulators paziņoja, ka pagājušajā gadā veiktā revīzija izraisīja “nopietnas šaubas” par to, vai robežsardzes aģentūras darbība ir likumīga, un, vai tiek ievērotas pamattiesības. Tika kritizēta arī robežsardzes aģentūra par to, ka tā sistemātiski, proaktīvi un patstāvīgi vāc informāciju par potenciālajiem aizdomās turamajiem, augsta apdraudējuma migrantu interviju laikā.
Revīzijā tika konstatēts, ka Eiropolam sniegtā informācija, visticamāk, bija arī salīdzinoši neuzticama un diskriminējoša. Nevalstisko organizāciju nosaukumi ir parādījušies 1058 dokumentos, kuros dokumentētas migrantu iztaujāšanas intervijas, aprīlī ziņoja ES lietu izdevums EUobserver.
Kad EDAU konstatēja, ka Frontex, visticamāk, ir nepareizi rīkojusies ar daudziem personas datiem, tā lika aģentūrai dzēst to personu datus, kurām nav konstatēta saikne ar noziegumu.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments nobalsoja sākt pārrunas ar ES Padomi par tiesību akta projektu “Prüm II”. Ar mērķi paplašināt ES policijas iestāžu piekļuvi datiem, ļaujot dalīties ar biometrisko informāciju, piemēram, sejas attēliem, pirkstu nospiedumiem, DNS un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Piekļuve datiem tiktu piešķirta arī Eiropolam, un tas dotu iespēju valstu policijai piekļūt savām datubāzēm ar biometriskajiem datiem, kas nav ES dati.
Privātuma aizsardzības grupas ir arī brīdinājušas, ka cita ES reforma, kas pašlaik tiek īstenota un pazīstama kā EURODAC, varētu ļaut valstu policijai un Eiropolam rūpīgāk izsekot migrantus un vākt bērnu pirkstu nospiedumus.
EDAU deva aģentūrai Frontex laiku līdz gada beigām ieviest izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tās darbības, vācot un apstrādājot datus uz ES robežām, ir likumīgas. Papildus paziņojot, ka izmeklēšanas rezultāti par datu apmaiņu ar Eiropolu varētu būt zināmi jau septembrī.
