Eiropas Savienībā (ES) pērn visvairāk kiberuzbrukumu notikuši Polijai un Latvijai, trešdien preses konferencē žurnālistiem sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina, atsaucoties uz “Cert-EU” datiem par Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Pērn kopš Ukrainas kara sākuma uzbrukumus saņēmušas 23 ES dalībvalstis, tostarp 22% kiberuzbrukumu virzīti Polijai, 16% – Latvijai, pa 8% – Igaunijai un Lietuvai, bet pa 6% – Čehijai un Vācijai.
Kaškina norādīja, ka “Microsoft” novērojumi globālajā kibertelpā kopš Ukrainas kara sākuma liecina, ka uzbrukumi Latvijai veido aptuveni 4% no kopējā kiberuzbrukumu skaita, tādējādi Latviju ierindojot 4.vietā “Microsoft” apkopojumā.
Vienlaikus, pēc Kaškinas teiktā, Latvijas kibertelpa nav vājāka par kaimiņvalstu, taču, lai vērtētu, kāpēc Latvija saņem vairāk kiberuzbrukumu, ir jāskatās arī politiskais konteksts
Viņa norādīja, ka pagājušais gads, neapšaubāmi, bija intensīvākais, dinamiskākais un sarežģītākais kibertelpas aizsardzībā. Pērn nopietni pārbaudīta kibertelpas izturība un spējas.
Kopumā pērn pieauguši apdraudējumi, tomēr lielais reģistrēto uzbrukumu skaits ir arī pateicoties partneriem, kas sūta informāciju par notiekošo, kā rezultātā tiek fiksēti vairāk apdraudējumu, kas, iespējams, netiktu fiksēti, ja par tiem neziņotu. Pērn valsts sektorā fiksēts četras reizes vairāk uzbrukumu nekā 2021.gadā, bet augstas nozīmes incidenti ar būtisku ietekmi nav reģistrēti.
Tomēr kopumā ir pieauguši būtiski un nozīmīgi apdraudējumi. Tostarp piekļuves lieguma jeb DDoS uzbrukumu apjoms būtiski pieaudzis sākot ar 2022.gada maiju, un uzbrucēju mērķi ir bijuši dažādi. Lielākā daļa no uzbrukumiem nav atstājuši nekādu ietekmi, pateicoties infrastruktūrai, ko nodrošina VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un citi partneri.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas “Nic.lv” izstrādātais “DNS ugunsmūris” 2023.gada pirmajos trīs mēnešos pasargājis lietotājus 83 243 reizes. Kā aktīvākās kampaņas Kaškina minēja apturētu pieslēgšanos viltus banku vietnēm, kas apturēta 938 gadījumu.
Vienlaikus Kaškina norādīja, ka neatvairīto gadījumu skaits, salīdzinājumā pret atvairīto skaitu, ir neliels, tomēr tur kur tiek izkrāpta nauda, summas ir lielas, jo tās tiek iegūtas, piemēram, ieguldot viltus kriptovalūtās.
“Cert.lv” ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un “.lv” domēna vārdu zonā.
