Lielbritānijas nostāja tuvojas ASV, bet daudzi deputāti vēlas, lai valdība iet vēl tālāk un pasludina Ķīnu par draudīgu valsti.
Kamēr Lielbritānijas konflikts ar Krieviju risinās Ukrainas kaujas laukā, pieaugošā spriedze starp Londonu un Pekinu lielā mērā norisinās daudz diskrētāk – mājās, universitātēs, pētnieku vidū, augsto tehnoloģiju un citos stratēģiskos uzņēmumos.
Varbūt tā nav skaļi izskanējusi saindēšanas vai nāvējošu ieroču piegādes drāma, bet pēdējo pāris gadu laikā simtiem Ķīnas pētnieku ir atteikušies no britu projektiem, jo uzticība starp abām valstīm ir mazinājusies.
Vēl 50 pētnieki, kas jau atrodas Lielbritānijā, ir tikuši klusībā aicināti pamest valsti, apsūdzot viņus saistībās ar Ķīnas Tautas atbrīvošanas armiju.
Tas jau atspoguļo būtisku politikas maiņu no sadarbības “zelta laikmeta”, uz kuru cerēja Deivids Kamerons 2015. gadā, kad valsts vizītes laikā Lielbritānijā ieradās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Tomēr pirmdien publicēts atjauninātais integrētās aizsardzības un ārpolitikas pārskats. Ironiski, ka atjaunināšanu ieviesa Lizas Trasas īslaicīgās premjerēšanas laikā, lai pastiprinātu Lielbritānijas naidīgumu pret Ķīnu, mainot Lielbritānijas vispārējo nostāju no “sistēmiska konkurenta” uz “draudu” – Rišī Sūneks šo nostāju noraidīja.
Galu galā dokuments izvairījās no draudu apzīmējuma, izvēloties definēt Pekinu kā “laikmetu noteicošu un sistēmisku izaicinājumu, kas ietekmē gandrīz visas valdības politikas jomas”. Taču tas ļauj Lielbritānijai nedaudz pietuvoties ASV, kas aizvien vairāk uzskata Ķīnu par savu ilgtermiņa konkurenti.
Pagājušajā gadā Pentagona izdotajā pārskatā Ķīna tika raksturota kā “straujš izaicinājums” un “visaptverošs un nopietns izaicinājums ASV nacionālajai drošībai” – bažas, kas pasvītro pirmdienas ziņas, ka Austrālija saņems kodoldzinēju tehnoloģijas no Lielbritānijas un ASV, lai tās zemūdenes Indijas un Klusajā okeānā varētu konkurēt ar Pekinas zemūdenēm.
Politikas eksperti apgalvo, ka krasa retorikas saasināšana tikai nevajadzīgi palielinātu esošo spriedzi laikā, kad Rietumi ir nobažījušies par to, vai Pekina ir gatava piegādāt ieročus Krievijai karam Ukrainā.
Bijušais britu diplomāts Čārlzs Partons, kuram ir 22 gadu pieredze darbā ar Ķīnu, sacīja, ka nekas papildu nav iespējams, piebilstot: “Tas neveido labu politiku. Ķīna ir drauds, bet mums ir jāsadarbojas tādās jomās kā klimata pārmaiņas, kas mums nekad nav bijis jādara ar Padomju Savienību. Bet mums arī jāatzīst, ka Pekina redz sevi eksistenciālā cīņā ar Rietumu kapitālismu.“
Bijušais diplomāts norādīja uz 2013. gada runu, kas atkārtoti publicēta 2019. gadā un kurā Ķīnas līderis runāja par “galīgo kapitālisma sabrukumu un galīgo sociālisma uzvaru”, kas neizbēgami būs “ilgs vēsturisks process”.
Ķīna pārņem mākslīgo intelektu
Atspoguļojot šādu domāšanu, Lielbritānijas izlūkdienesti ir uzsvēruši savas bažas, ka autoritārā Ķīna kādu dienu varētu pārņemt kontroli pār tādām kritiski svarīgām tehnoloģijām kā Mākslīgais intelekts. Pagājušā gada oktobrī britu izlūkdienesta GCHQ vadītājs Džeremijs Flemings sacīja, ka Ķīna vēlas “iegūt stratēģiskas priekšrocības, veidojot pasaules tehnoloģiju ekosistēmas”.
Pēc ilga brīvas pieejas perioda saskaņā ar nesen pieņemto Nacionālās drošības un investīciju likumu ir bloķēta virkne Ķīnas uzņēmumu veikto Lielbritānijas uzņēmumu pārņemšanu, tostarp Lielbritānijas lielākās silīcija mikroshēmu ražotnes Newport Wafer Fab iegāde.
Ķīnas spiegošana
Ķīnas spiegošanas darbības Lielbritānijā bieži vien ir izsmalcinātas un ilgstošas, un tās ir grūti pamanāmas. Izņēmuma gadījumā MI5 pagājušā gada janvārī izdeva brīdinājumu par lobisti Kristīni Lī, apsūdzot viņu par mēģinājumiem neatbilstoši ietekmēt parlamenta deputātus un kolēģus, izmantojot naudu, ko viņa esot piesaistījusi no “ārvalstu pilsoņiem” Honkongā un Ķīnā.
Taču arī pret Lī netika ierosināta kriminālvajāšana, kas daļēji atspoguļo Lielbritānijas centienus rīkoties diskrēti un to, ka izlūkdienesti uzstāj, ka tiesību akti ir novecojuši. Kad 2020. gadā tika izraidīti trīs ķīniešu spiegi, kas uzdodas par žurnālistiem, šis stāsts parādījās tikai nākamajā gadā, jo viņu izraidīšana tika noklusēta.
Valdības problēma ir tā, ka pastāv politiska neapmierinātība ar jebkuru šķietami pakāpenisku pieeju. Konservatīvo deputāti ar leiboristu atbalstu vairākkārt protestēja, pieprasot stingrākas sankcijas, kad valdība mēģināja ierobežot Huawei aprīkojuma izmantošanu britu telefonu tīklā.
Mēģinājums piespiest Lielbritāniju pārskatīt tirdzniecības darījumus ar režīmu, ko britu tiesa definējusi kā “genocīda režīmu”, 2021. gadā cieta neveiksmi ar 11 balsīm par.
Ievērojami kritiķi, piemēram, bijušais Konservatīvās partijas līderis Īens Dankans Smits, pirmdien sūdzējās, ka Lielbritānija “nav izraidījusi Ķīnas amatpersonas, kas piekāva cilvēkus uz ielām”, atsaucoties uz Lielbritānijas reakciju uz oktobrī notikušo incidentu, kad pie Ķīnas konsulāta Mančestrā tika piekauts demokrātiju atbalstošs protestētājs. Seši Ķīnas diplomāti pēc diviem mēnešiem pameta valsti, nepiekrītot, ka viņus nopratina Lielbritānijas policija.
Tikmēr leiborists Stīvens Kinoks aicināja veikt “padziļinātu stratēģisku revīziju” par Lielbritānijas attiecībām ar Ķīnu un “neatgriezties pie pilnīgi neveiksmīgās “zelta laikmeta” stratēģijas”, norādot, ka politiķi joprojām vēlas iet tālāk, nekā iesaka amatpersonas vai eksperti.
