Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās likumā skaidrāk noteikt robežsargu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanā, kā arī uzskata par nepieciešamu pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, tā liecina portāls TV3.lv.
IeM sagatavotajā ziņojuma projektā teikts, ka atbilstoši valdības 2021. gadā 10. augustā pieņemtajam rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā, robežsardzei, bruņotajiem spēkiem un policijai tika paredzētas tiesības izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas.
Tāpat likumsargiem ir tiesības dot rīkojumu personai nekavējoties pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona nelikumīgi šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu.
Valdības lēmums arī paredz tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt robežas šķērsošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai Valsts robežsardzes pastāvīgajā darba regulējumā precīzi būtu noteiktas starptautiski atzītās tiesības reaģēt uz šā brīža realitātes attīstību nelikumīgas robežas šķērsošanas ļaunprātīgā izmantošanā, IeM sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir sagatavojusi grozījumus Valsts robežsardzes likumā.
Kā ziņo portāls TV3.lv, grozījumi paredz skaidrāk noteikt, ka robežsargs ir tiesīgs pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai novērstu robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu vai nekavējoties novirzītu personu uz valsti, no kuras tā ieradusies nelikumīgi šķērsojot robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt pārkāpumu.
Vienlaikus grozījumi paredz aizliegumu nekavējoties novirzīt personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas robežu uz valsti, no kuras notikusi nelikumīga robežas šķērsošana, ja, ievērojot šajā valstī esošās kopējās situācijas novērtējumu, ir pamats uzskatīt, ka šajā valstī reāli ir apdraudēta šo personu dzīvība vai reāli draud spīdzināšana, un šie draudi tūlītēji iestāsies nekavējošas novirzīšanas gadījumā.
Tāpat izņēmums attiektos uz personām, kuras redzamas invaliditātes pazīmju, veselības stāvokļa vai citu fizisku spēju trūkuma dēļ, var nesamērīgi ciest nekavējošas novirzīšanas gadījumā.
Patlaban saistībā ar sagatavoto likumprojektu notiek iekšējā saskaņošana.
Ievērojot to, ka joprojām tiek turpināts tā dēvētais hibrīduzbrukums Latvijai, saistībā ar minētajiem grozījumiem nepieciešama plaša diskusija ar kompetentajām iestādēm un sabiedrības pārstāvjiem, ievērojot noteikto procedūru.
Tāpat ņemot vērā, ka strauji tiek turpināta žoga izbūve uz robežas, nepieciešams turpināt robežas apsardzību pastiprinātā režīmā.
Vienlaikus IeM norādījusi, ka pastāvīgais normatīvais regulējums pats par sevi nevar pilnībā nodrošināt nepieciešamo praktisko reaģēšanu uz valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas veicināšanu no kaimiņvalsts puses jeb hibrīduzbrukumu. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt konkrētai situācijai atbilstošu reakciju – resursu piesaisti, nepieciešamās palīdzības sniegšanu valsts robežas šķērsotājiem un tamlīdzīgi.
Ministru kabinets iepriekš atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz šī gada 10.februārim uz Latvijas-Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
IeM uzskata, ka ārkārtējā situācija būtu turpināma arī pēc 10. februāra, pagarinot to uz trīs mēnešiem. Tādējādi tiktu nodrošināta valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā atbilstoši reāli pastāvošajai situācijai uz valsts robežas, tā liecina portāls TV3.lv.
Kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no robežas nelikumīgas šķērsošanas personas atturētas 7562 gadījumos.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumiem no Baltkrievijas puses.
