2022.gada 9.martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2022/431, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (turpmāk – Direktīva).
Labklājības ministrija 2023.gadā plāno uzsākt darbu pie minētās direktīvas pārņemšanas un iestrādāšanas nacionālajā regulējumā, grozot gan Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumus Nr.803 „Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās”, gan Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumus Nr.325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”. Direktīva nacionālajā regulējumā jāpārņem līdz 2024.gada 5.aprīlim. Ņemot vērā, ka grozījumi paredzēs vairākas būtiskas prasības nodarbināto aizsardzībai, darba vides risku novērtēšanai un novēršanai, un lai savlaicīgi informētu darba devējus par sagaidāmajiem grozījumiem, ir sagatavots šis informatīvais materiāls.
Direktīvas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbība darbavietā. Minētā direktīva paredz vairākas būtiskas izmaiņas:
- direktīvas tvērums tiek paplašināts ar jaunu risku – reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas;
- direktīvā paredzētas prasības nodarbināto apmācībai, ja ir saskare ar bīstamām zālēm (t.sk. veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem);
- pārskatītas un noteiktas jaunas arodekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā 15 vielām (t.sk. benzols, dzīvsudrabs, bisfenols u.c.) un noteiktas bioloģiskās ekspozīcijas robežvērtības svinam.
Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas
Zinātniskie dati liecina, ka reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas var nelabvēlīgi ietekmēt pieaugušu vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju un auglību, kā arī pēcnācēju attīstību. Turklāt reproduktīvajai sistēmai toksisko vielu lielākajai daļai ir zinātniski iespējams noteikt robežvērtības, kuras nepārsniedzot, to iedarbībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz veselību.
Direktīva paredz konkrētu definējumu: “reproduktīvajai sistēmai toksiska viela” ir viela vai maisījums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1272/2008) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem tas ir klasificējams kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.A vai 1.B kategorijas viela. Tāpat definējums noteikts arī reproduktīvajai sistēmai toksiskai vielai ar/ bez robežvērtības. Tādejādi direktīvas tvērums tiek paplašināts, un tā tiks attiecināta arī uz reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām. Darba devējiem darba vides risku novērtējumā būs jāņem vērā un jāvērtē arī ķīmisko vielu ietekme uz reproduktīvajā vecumā esošo nodarbināto veselību (iedarbības raksturs, pakāpe un ilgums), kā arī jāveic pasākumi, lai ar iedarbību uz nodarbinātajiem saistītais risks ir samazināts līdz minimumam. Turklāt sevišķa uzmanība jāpievērš ietekmei uz īpašam riskam pakļautu nodarbināto (piemēram, pusaudži, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā) veselību vai drošību un jāvērtē viņu nenodarbināšana zonās, kur viņi var nonākt saskarē ar kancerogēniem, mutagēniem vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām.
Direktīva paredz attiecināt uz darbu ar reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām tās pašas darba aizsardzības prasības darba vietās, kuras jau noteiktas attiecībā uz kancerogēnām un mutagēnām vielām.
Bīstamas zāles
Dažas bīstamas zāles satur vienu vai vairākas vielas, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem tās saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008 ir klasificējamas kā kancerogēnas (1.A vai 1. B kategorijas), mutagēnas (1.A vai 1.B kategorijas) vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (1.A vai 1.B kategorijas), un attiecīgi šīs zāles ir Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā, līdz ar ko tām tiek piemērotas visas direktīvas prasības.
Tādēļ, lai nodrošinātu pareizu direktīvas prasību īstenošanu darba vietās un palīdzot darba devējiem izprast prasības attiecībā uz bīstamajām zālēm, īpaši, lai atvieglotu to identificēšanu, Eiropas Komisija ne vēlāk kā 2025. gada 5. aprīlim sagatavos indikatīvu sarakstu ar bīstamām zālēm vai to sastāvā esošām vielām. Papildus paredzēti arī skaidrojumi arī par nodarbināto apmācību, protokoliem, pārraudzību un uzraudzību, lai aizsargātu darba ņēmējus no bīstamu zāļu iedarbības.
Būtisks aspekts darba aizsardzības kontekstā ir nodarbināto apmācība, tādēļ direktīvā ir uzsvērts, ka darba devējiem jānodrošina nodarbināto pietiekama un atbilstoša apmācība gadījumos, kad uz tiem iedarbojas vai varētu iedarboties kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, tostarp vielas, ko satur bīstamas zāles.
Īpaša uzmanība pievērsta tieši veselības aprūpes iestāžu nodarbinātajiem, kam būs jānodrošina periodiska apmācība, ja uz tiem iedarbojas kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, un ja darbā tiek izmantotas bīstamas zāles.
2023.gada sākumā ir gaidāmas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) vadlīnijas par bīstamu zāļu sagatavošanu, ievadīšanu un iznīcināšanu darbavietā, kuras būs pieejamas EU-OSHA tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/lv un arī www.stradavesels.lv .
Jaunas AER
Ņemot vērā pieejamo informāciju, jaunākos zinātniskos un tehniskos datus, kā arī izvērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādas metodes ir pieejamas vielu iedarbības mērīšanai darbavietā, regulāri tiek pārskatītas vielu arodekspozīcijas robežvērtības, kā arī vērtēti vielu iedarbības veidi uz cilvēka organismu (absorbcijas ceļi – ieelpošana, iedarbība caur ādu). Kopumā jaunā direktīva paredz 15 vielām arodekspozīcijas robežvērtības. Būtiskākās izmaiņas skar akrilnitrilu, niķeļa savienojumus un benzolu.
Akrilnitrils – klasificējams kā kancerogēna (1.B kategorijas) viela, iespējams absorbēt arī caur ādu. Robežvērtības sāks piemērot no 2026. gada 5. aprīļa.
8h robežvērtība – 1 mg/m3 (0,45 ppm)/ īslaicīgas iedarbības robežvērtība – 4 mg/m3 (1,8 ppm).
Niķeļa savienojumi – var izraisīt arī ādas un elpceļu sensibilizāciju.
Noteiktas divas robežvērtības – gan ieelpojamai (0,01 mg/m3), gan respirējamai frakcijai (0,05 mg/m3).
No 2025. gada 18. janvāra tiks piemērota 0,1 mg/m3 robežvērtība niķeļa savienojumu ieelpojamai frakcijai.
Benzols – klasificējams kā kancerogēna (1.A kategorijas) viela, iespējams absorbēt arī caur ādu.
Robežvērtība 3,25 mg/m3 (1 ppm) piemērojama līdz 2024. gada 5. aprīlim.
Robežvērtība 1,65 mg/m3 (0,5 ppm) no 2024. gada 5. aprīļa līdz 2026. gada 5. aprīlim.
No 2026.gada 6.aprīļa robežvērtība benzolam būs 0,66 mg/m3 (0,2 ppm).
Direktīva papildināta arī ar bioloģiskās ekspozīcijas robežvērtību svinam, kas nosaka obligātu prasību veselības uzraudzības kontekstā, noteikt svina koncentrāciju nodarbinātā asinīs.
