fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
otrdien, 7 februāra, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    Foto: ERR

    Bijušais Somijas imigrācijas dienesta vadītājs saistīts ar Krievijas spiegu un oligarhu atbalstīšanu

    Foto: The Guardian

    Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēts Zviedrijas piepilsētas pāris

    Foto: Euractiv

    Prognozes 2023. gadam: Putina Krievija vairāk līdzināsies Ziemeļkorejai

    Foto: Baltictimes

    Lietuvas prezidents Nausēda uzskata, ka ES tiek īstenota piekāpšanās politika pret Krieviju

    Foto: Unsplash

    “Rail Baltica” kā stratēģiskas nozīmes drošības projekts

    Foto: Ukrinform

    Polijas Seims atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

  • Nacionālā drošība
    Foto: Tatjanas Andrijecas FB konts

    VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: IDB

    IDB priekšnieks: Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai

    Foto: Valsts policija

    Valsts policijas strukturālās reformas Kurzemē – piecu iecirkņu vietā divi

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

    Foto: Gettyimages

    VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem

    Foto: Unsplash

    LĀI izdod ikgadējo Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatu

  • Apsardze
    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

    Shutterstock

    Videonovērošanas kameras: ķēdes vājais posms organizācijas kiberdrošībā?

    Foto: Pardrosibu.lv

    Stājas spēkā jaunais apsardzes darbības likums un apsardzes darbības reģistrs

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: unsplash

    Ar ko sākt, nodrošinot organizācijas fizisko drošību

  • Ugunsdrošība
    Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    Foto: VUGD

    Norisināsies valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “RADEX 2021”

    Foto: VUGD

    VUGD 22.novembrī veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: VMD

    Beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, šogad bijis mazāk meža ugunsgrēku nekā pērn

    Foto: VUGD

    Piektdien Jelgavā norisināsies sacensības „Stiprais ugunsdzēsējs”

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Foto: Iekšlietu ministrija

    Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā

  • Darba aizsardzība
    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: Silkeborg Spaantagning Baltic

    Latvijas uzņēmums kļūst par vienu no astoņiem Eiropas darba aizsardzības konkursa uzvarētājiem

    Publicitātes foto

    VID un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos par sadarbību

    28. aprīlī pirmo reizi notiks “Latvijas drošības konference 2022”

    28. aprīlī Latvijā notiks pirmā profesionālās drošības konference (Reģistrācija atvērta)

  • Kiberdrošība
    Foto: The Hacker News

    Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: The Hacker News

    Masveida reklāmas krāpšanas shēmā par mērķi tika izraudzīti vairāk nekā 11 miljoni ierīču ar 1700 viltotām lietotnēm

    Foto: Tet

    TOP notikumi kiberdrošībā 2022. gadā

    Foto: The Hacker News

    Uzmanieties: EyeSpy izspiegošanas programmatūras izplatīšanai izmanto viltotus VPN tīklus

    Foto: CERT.LV

    CERT: 2022. gads Latvijas kibertelpā

    Foto: Bleeping Computer

    VSCode Marketplace var tikt izmantots ļaunprātīgu paplašinājumu izvietošanai

    Foto: Shutterstock

    Google Ads tiek izmantots, lai izplatītu ļaunprātīgu programmatūru

    Foto: The Hacker News

    Kibernoziedzības (un drošības) prognozes 2023. gadam

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Shutterstock

    Eiropas Parlaments apspriedīs ierosināto MI akta augsta riska klasifikāciju

    Foto: Freepik

    Speciālisti dalās ar Latvijas datu aizsardzības prognozēm 2023. gadam

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: DVI

    Tiešsaistes seminārs “Datu drošība un aizsardzība digitālajā vidē” (26.01.2023.)

    Gif: Giphy

    Kā datu aizsardzība attīstās digitālajā pasaulē

    Foto: Getty Images

    ES līderi izsaka brīdinājumu TikTok par privātuma aizsardzību

    Foto: Shutterstock

    Meta saņēmis ES datu aizsardzības regulatoru triecienu, iespējams mainīsies Meta reklāmu regulējums

    Foto: Reuters

    TikTok atzīst, ka izmanto platformas datus žurnālistu izsekošanai

    Foto: spiceworks.com

    Kas šobrīd zināms par jauno GDPR sertifikācijas mehānismu?

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    Foto: ERR

    Bijušais Somijas imigrācijas dienesta vadītājs saistīts ar Krievijas spiegu un oligarhu atbalstīšanu

    Foto: The Guardian

    Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēts Zviedrijas piepilsētas pāris

    Foto: Euractiv

    Prognozes 2023. gadam: Putina Krievija vairāk līdzināsies Ziemeļkorejai

    Foto: Baltictimes

    Lietuvas prezidents Nausēda uzskata, ka ES tiek īstenota piekāpšanās politika pret Krieviju

    Foto: Unsplash

    “Rail Baltica” kā stratēģiskas nozīmes drošības projekts

    Foto: Ukrinform

    Polijas Seims atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

  • Nacionālā drošība
    Foto: Tatjanas Andrijecas FB konts

    VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: IDB

    IDB priekšnieks: Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai

    Foto: Valsts policija

    Valsts policijas strukturālās reformas Kurzemē – piecu iecirkņu vietā divi

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

    Foto: Gettyimages

    VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem

    Foto: Unsplash

    LĀI izdod ikgadējo Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatu

  • Apsardze
    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

    Shutterstock

    Videonovērošanas kameras: ķēdes vājais posms organizācijas kiberdrošībā?

    Foto: Pardrosibu.lv

    Stājas spēkā jaunais apsardzes darbības likums un apsardzes darbības reģistrs

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: unsplash

    Ar ko sākt, nodrošinot organizācijas fizisko drošību

  • Ugunsdrošība
    Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    Foto: VUGD

    Norisināsies valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “RADEX 2021”

    Foto: VUGD

    VUGD 22.novembrī veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: VMD

    Beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, šogad bijis mazāk meža ugunsgrēku nekā pērn

    Foto: VUGD

    Piektdien Jelgavā norisināsies sacensības „Stiprais ugunsdzēsējs”

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Foto: Iekšlietu ministrija

    Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā

  • Darba aizsardzība
    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: Silkeborg Spaantagning Baltic

    Latvijas uzņēmums kļūst par vienu no astoņiem Eiropas darba aizsardzības konkursa uzvarētājiem

    Publicitātes foto

    VID un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos par sadarbību

    28. aprīlī pirmo reizi notiks “Latvijas drošības konference 2022”

    28. aprīlī Latvijā notiks pirmā profesionālās drošības konference (Reģistrācija atvērta)

  • Kiberdrošība
    Foto: The Hacker News

    Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: The Hacker News

    Masveida reklāmas krāpšanas shēmā par mērķi tika izraudzīti vairāk nekā 11 miljoni ierīču ar 1700 viltotām lietotnēm

    Foto: Tet

    TOP notikumi kiberdrošībā 2022. gadā

    Foto: The Hacker News

    Uzmanieties: EyeSpy izspiegošanas programmatūras izplatīšanai izmanto viltotus VPN tīklus

    Foto: CERT.LV

    CERT: 2022. gads Latvijas kibertelpā

    Foto: Bleeping Computer

    VSCode Marketplace var tikt izmantots ļaunprātīgu paplašinājumu izvietošanai

    Foto: Shutterstock

    Google Ads tiek izmantots, lai izplatītu ļaunprātīgu programmatūru

    Foto: The Hacker News

    Kibernoziedzības (un drošības) prognozes 2023. gadam

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Shutterstock

    Eiropas Parlaments apspriedīs ierosināto MI akta augsta riska klasifikāciju

    Foto: Freepik

    Speciālisti dalās ar Latvijas datu aizsardzības prognozēm 2023. gadam

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: DVI

    Tiešsaistes seminārs “Datu drošība un aizsardzība digitālajā vidē” (26.01.2023.)

    Gif: Giphy

    Kā datu aizsardzība attīstās digitālajā pasaulē

    Foto: Getty Images

    ES līderi izsaka brīdinājumu TikTok par privātuma aizsardzību

    Foto: Shutterstock

    Meta saņēmis ES datu aizsardzības regulatoru triecienu, iespējams mainīsies Meta reklāmu regulējums

    Foto: Reuters

    TikTok atzīst, ka izmanto platformas datus žurnālistu izsekošanai

    Foto: spiceworks.com

    Kas šobrīd zināms par jauno GDPR sertifikācijas mehānismu?

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Aktuāli

Trauksmes celšana uzņēmumos. Labā prakse un problēmas

Autors: LVportāls.lv
31. oktobra, 2022
Kategorija: Aktuāli
Lasīšanas laiks:9 minūtes lasīšanai
A A
Foto: Finanšu ministrija

Foto: Finanšu ministrija

DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Trauksmes celšanas likums, kas stājās spēkā šīgada sākumā, kopumā ir kvalitatīvs, pielāgots, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, motivētu ziņot, taču prakse vēl tikai veidojas, secināts pētījumā par trauksmes celšanu uzņēmumos.

Līdzīgi raksti

VID: Mēs neesam vienīgā valsts iestāde ar korupcijas riskiem, toties mēs par to esam gatavi runāt.

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu aizturējis Valsts policijas amatpersonu

Lasām partiju programmas. Iekšējā drošība un tiesiskums


ĪSUMĀ

  • 2022. gadā veikts pētījums, lai izzinātu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā.
  • Atbildību par trauksmes celšanas mehānisma pārvaldību uzņēmumā visbiežāk uzņemas viena persona, secināts pētījumā.
  • Likumā noteikts, ka darbavietā ir jānodrošina viegli pieejama informācija par trauksmes celšanas sistēmu. Uzņēmumi trauksmes celšanas mehānisma aprakstus ievieto mājaslapās un darbiniekiem pieejamajā iekšējā tīklā, ja tāds ir.
  • Vairumā gadījumu pētījumā iesaistītajos uzņēmumos, kuros bijuši trauksmes celšanas ziņojumi, tie iesniegti e-pastā vai iekšējā uzņēmuma sistēmā.
  • Pētījumā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka darbinieku interese par trauksmes celšanu ir samērā neliela, bet, lai gūtu pašmotivāciju, no sākuma jāiegūst vismaz pamatizpratne par trauksmes celšanu.
  • Darbinieku atvērtību runāt par problēmām nosaka vairāki faktori – gan pasākumi, kas veikti uzņēmuma kopējās kultūras veidošanai, komunikācijas stiprināšanai, gan jaunu darbinieku piesaiste, kā arī likuma sniegtās aizsardzības garantijas.
  • Pētījums parāda, ka tie uzņēmumi, kuri trauksmes celšanu padara par daļu no ikdienas, ir lielākie ieguvēji no sistēmas.
  • Trauksmes celšana nenozīmē ziņot tikai par lielām korupcijas shēmām. Nenostiprinātas konstrukcijas, nedrošas tehniskās iekārtas, toksisku vielu noplūde, būvgružu izbēršana neatļautā teritorijā, alga aploksnē arī ir iemesli trauksmes celšanai.
  • Valstī kopumā jārada vairāk platformu, caur kurām veidot sarunu par tēmām, kuras ir nozīmīgas trauksmes celšanā. Tās ir – atklāta un atbildīga uzņēmējdarbība, labās pārvaldības prakses, korupcijas radītie riski, pilsoniskās līdzdalības nozīme demokrātiskā sabiedrībā.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gadā veikusi pētījumu “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos”. Pētījuma mērķis – izzināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā.

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Šī likuma izpratnē trauksmes cēlējs ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, teikts likumā.

Motivē trauksmes gadījumi, kas norāda uz problēmām

Pētījumā piedalījās 10 privātie uzņēmumi, tostarp ārvalstu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuros darbojas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Šos uzņēmumus tās ieviest motivējušas ne tikai tiesiskās prasības, bet arī trauksmes celšanas gadījumi, kas norādījuši uz problēmām uzņēmuma iekšējā komunikācijā un procesu pārvaldībā. Septiņos gadījumos sistēma ieviesta, izmantojot iekšējos resursus – līdzdarbojoties juridiskās, risku vadības, cilvēkresursu, komunikācijas nodaļām. Tas bijis raksturīgi uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu. Lai pilnveidotu sistēmu, uzņēmumi konsultējušies, piemēram, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), veiksmīgi risinot tehniskus jautājumus un paplašinot izpratni par sistēmu kopumā.

Atbildību par trauksmes celšanas mehānisma pārvaldību uzņēmumā visbiežāk uzņemas viena persona, secināts pētījumā. Amata nosaukumi un pienākumi atšķiras. Pārstāvēta juridiskā, risku, kvalitātes daļas un iekšējās drošības joma, revīzijas komiteja. Divās kapitālsabiedrībās pārstāvis vienlaikus ir arī ētikas komisijas priekšsēdētājs, vienā – ētikas padomdevējs. Turklāt uzņēmumos, kuros izveidota ētikas komisija, tajā pārstāvēta arī uzņēmuma valde, tāpat arī nodaļu pārstāvji, nodrošinot ātru informācijas apriti un iespēju koordinēt rīcību. Trīs starptautiskajos uzņēmumos trauksmes celšanas sistēma izveidota, iesaistot uzņēmuma grupas līmeni un Latvijas atbildīgos pārstāvjus, savukārt vienā piesaistīts ārējais pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina trauksmes celšanas sistēmu.

Ir jānodrošina viegli pieejama informācija par trauksmes celšanu

Visi pētījumā iesaistītie uzņēmumi izpildījuši likumā noteiktās prasības, darbinieku par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu informējot, kad tiek uzsāktas darba tiesiskās attiecības. Likumā noteikts, ka darbavietā ir jānodrošina viegli pieejama informācija par trauksmes celšanas sistēmu. Uzņēmumi, kā secināts pētījumā, trauksmes celšanas mehānisma aprakstus ievieto mājaslapās un darbiniekiem pieejamajā iekšējā tīklā, ja tāds ir izveidots, lai informāciju varētu atrast jebkurā laikā.

Secināts –, lai trauksmes celšanas sistēmas funkcionētu veiksmīgi, nepieciešams regulāri pārskatīt mērķus, efektivizēt procesus un veidot diskusiju dažādos līmeņos uzņēmuma iekšienē. Rīks, ar kuru aktualizēt trauksmes celšanas nozīmi un to padarīt par pastāvīgu uzņēmuma politikas daļu, ir regulāras apmācības un semināri. Veiksmīgs modelis ir trauksmes celšanas sadaļas iekļaušana apmācībās par līdzīgu tēmu. Šādu praksi izmantojuši teju visi uzņēmumi, kuri tās regulāri rīko.

Ziņošanas kanāli – dažādi

Vairumā gadījumu pētījumā iesaistītajos uzņēmumos, kuros bijuši trauksmes celšanas ziņojumi, tie iesniegti e-pastā vai iekšējā uzņēmuma sistēmā. Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošana, kurā nav iespējams anonīmi iesniegt ziņojumu, ir jākombinē ar citu komunikācijas kanālu, piemēram, atsevišķu e-pastu, secināts pētījumā. To aktualizē viena uzņēmuma piemērs, kurā darbinieki laicīgi neziņoja par nozīmīgu novērojumu, kas norādīja uz prettiesisku rīcību, jo nejutās pārliecināti, līdz ar to nevēlējās runāt atklāti. Rezultātā problēma ilgstoši netika risināta.

Starptautiskie uzņēmumi veicina darbinieku komunikāciju ar tiešo vadītāju, ziņošanu minētajos kanālos uzsverot kā sekundāru iespēju, ja jautājumu kādu iemeslu dēļ nevar pārrunāt “aci pret aci”, baidoties par negatīvu attieksmi vai saskatot uzņēmuma līmeņa problēmu. Pētījumā vairāki uzņēmumi uzsvēra, ka ikdienas komunikācija starp darbinieku un viņa tiešo vadītāju ir galvenais mehānisms, kā nepieļaut, lai situācija nonāktu līdz nepieciešamībai celt trauksmi. Savukārt pētījumā iekļautais starptautiskais uzņēmums, kurš piesaistījis ārējo pakalpojumu sniedzēju, uzsver, ka tas veicina atvērtību ziņot, jo darbinieki apzinās, ka tas ir neatkarīgs, neitrāls kanāls.

Jāuzsver – anonīms ziņojums nav uzskatāms par trauksmes celšanas ziņojumu, jo tas neļauj nodrošināt trauksmes cēlēja aizsardzību, kas ir viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem.

Darbinieku interese – neliela

Apkopojot statistiskos datus par tiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši trauksmes celšanas ziņojumus, var secināt, ka darbinieku vēlme ziņot ir zema. Vienā gadījumā tie ir seši ziņojumi kopš sistēmas ieviešanas brīža 2019. gadā, divos citos tas ir viens gadījums, kas risināts, piesaistot personāla daļu, vai ar plašāku problēmu, tāpēc pārsūtīts kompetentajai iestādei. Kopējais iesniegto ziņojumu skaits, kas uzdoti par trauksmes celšanas, bet nav atbilduši kritērijiem, divos gadījumos pārsniedz 10. Tas liek secināt, ka jāuzlabo darbinieku izpratne par to, kas ir klasificējams kā trauksmes celšanas ziņojums. Starptautisko uzņēmumu gadījumā precīzi dati par Latviju sniegti tikai vienā intervijā, minot, ka vidēji saņemti 6–8 iesniegumi katru gadu, tomēr jāņem vērā, ka tie ir saistīti ne tikai ar trauksmes celšanu, bet arī citiem pārkāpumiem, kas aprakstīti uzņēmuma ētikas kodeksā. Pārējos trijos gadījumos detalizētu datu par Latviju nav.

Arī pētījumā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka darbinieku interese par trauksmes celšanu ir samērā neliela, bet, lai gūtu pašmotivāciju, no sākuma jāiegūst vismaz pamatizpratne par trauksmes celšanu. Zemais pilsoniskās līdzdalības līmenis Latvijā jāskata kopsakarā ar vēsturisko pieredzi, individuālismu, vēlmi publiski nerisināt problēmas, neuzticību uzņēmuma vadībai, kolēģiem un valsts amatpersonām. Turklāt trauksmes celšanas sistēma Latvijā ir ieviesta salīdzinoši nesen, secināts pētījumā.

Pētījumā noskaidrots, ka darbinieku atvērtību runāt par problēmām nosaka vairāki faktori – gan pasākumi, kas veikti uzņēmuma kopējās kultūras veidošanai, komunikācijas stiprināšanai, gan jaunu darbinieku piesaiste, kā arī likuma sniegtās aizsardzības garantijas. Saistībā ar to, kāds uzņēmumam labums no trauksmes celšanas sistēmas, jāizdala divi faktori, secināts pētījumā. Primāri tā ir uzņēmuma kopējā snieguma uzlabošana. Trauksmes celšana, ja tai ir noteikti skaidri mērķi, pilnveido vadītāju un darbinieku komunikāciju, efektivizē iekšējos procesus, īsteno labās pārvaldības prakses un paplašina tēmu loku, par kurām runāt apmācībās.

Ne tikai korupcija

Pētījums “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos” parāda, ka tie uzņēmumi, kuri trauksmes celšanu padara par daļu no ikdienas, nevis par kaut ko ārkārtēju un skandalozu, ir lielākie ieguvēji no sistēmas. Sarunas ar pētījumā aptaujāto uzņēmumu pārstāvjiem ļauj secināt, ka trauksmes celšanas sistēma viņu uzņēmumos nav tikai formāls koncepts, tas efektīvi darbojas arī ikdienā. Kopumā secināms, ka, ceļot trauksmi, ir iespējams savlaicīgi norādīt gan uz nelielām problēmām, gan nozīmīgiem pārkāpumiem, palīdzot tos novērst, lai zaudējumi būtu iespējami mazāki.

Trauksmes celšana nenozīmē ziņot tikai par lielām korupcijas un naudas atmazgāšanas shēmām. Ar situāciju, par kuru jāceļ trauksme, var saskarties ikviens. Nenostiprinātas konstrukcijas, nedrošas tehniskās iekārtas, toksisku vielu noplūde, būvgružu izbēršana neatļautā teritorijā var apdraudēt katra darbinieka veselību un pat dzīvību. Aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšana atstāj iespaidu arī uz valsts veselības, izglītības un sociālās aprūpes sistēmu, trauksmes celšanas nozīmību norāda “Delna”.

Vairāk komunikācijas

“Delna” secina, ka Trauksmes celšanas likums kopumā ir kvalitatīvs, pielāgots, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, motivētu ziņot. Nozīmīgākais trūkums, kas sabiedrībai neļauj izprast trauksmes celšanas mehānisma nozīmi, saistāms ar iztrūkstošo vai neefektīvo komunikāciju gan uzņēmumos, gan plašāk, proti, valsts mērogā, norāda “Delnas” direktore Inese Tauriņa. Tādējādi valstī kopumā jārada vairāk platformu, caur kurām veidot sarunu par tēmām, kuras ir nozīmīgas trauksmes celšanā. Tās ir – atklāta un atbildīga uzņēmējdarbība, labās pārvaldības prakses, korupcijas radītie riski, pilsoniskās līdzdalības nozīme demokrātiskā sabiedrībā.

Pētījums aptver 10 uzņēmumus, kuros ir iedibinātas trauksmes celšanas sistēmas, taču par uzņēmumiem un publisko sektoru kopumā Latvijā datu nav, atzīst I. Tauriņa. 2021. gadā valsts un pašvaldību iestādēs saņemti 527 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes celšanas ziņojumi kompetentajām institūcijām. Par trauksmes celšanas ziņojumiem tika atzīti 156 iesniegumi. Visbiežāk ziņots par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Uz trauksmes cēlēju ziņojumu pamata tika uzsāktas 18 administratīvo pārkāpumu lietas, viena disciplinārlieta, kā arī pieci kriminālprocesi, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.

Avots: LVPortāls.lv
Tēmas: KorupcijaTrauksmes celšana
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

Norvēģijā arestēts Krievijas spiegs, kas bijis daļa no bēdīgi slavenās “nelegāļu” programmas

Nākamā ziņa

Lielākais ES vara ražotājs Aurubis cieš no kiberuzbrukuma un IT darbības pārtraukuma

LVportāls.lv

LVportāls.lv

Līdzīgas ziņas

Foto: VID
Aktuāli

VID: Mēs neesam vienīgā valsts iestāde ar korupcijas riskiem, toties mēs par to esam gatavi runāt.

7. decembra, 2022
Foto: VP
Aktuāli

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu aizturējis Valsts policijas amatpersonu

29. augusta, 2022
Foto: LVPortāls.lv
Aktuāli

Lasām partiju programmas. Iekšējā drošība un tiesiskums

18. augusta, 2022
Apsardzes darbinieks
Apsardze

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu apsardzes uzņēmumos aizturētas divas Valsts policijas amatpersonas

18. februāra, 2022
Foto: Valsts policija
Aktuāli

2021. gadā Valsts policija pieķērusi 59 kukuļdevējus; negodprātīgo policistu skaits mazinās

7. februāra, 2022
FOTO: KNAB | Korupcijas uztveres indekss 2021
Aktuāli

Korupcijas uztveres indekss 2021: Latvijai kāpums par diviem punktiem

25. janvāra, 2022
Nākamā ziņa
Foto: Aurubis

Lielākais ES vara ražotājs Aurubis cieš no kiberuzbrukuma un IT darbības pārtraukuma

Valsts policijas reformas: Vidzemē turpmāk vairs 3 policijas iecirkņi

Valsts policijas reformas: Vidzemē turpmāk vairs 3 policijas iecirkņi

Drošības draugi

Drošības podkāsti

Podkāsti

Par drošību! x Caurumi.lv kiberpodkāsts

4 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Podkāsts par drošību S02E01: Artūrs Āmars, drošībnieks 2.0 no Origo līdz Sanitex
Podkāsti

Par drošību! podkāsts

6 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Visi podkāsti

Tev ir informācija?

IESNIEGT

Popularākās ziņas

  • Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Latviešu ētiskais hakeris: Kā zināt, ka telefons ir uzlauzts?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Aicina ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0

Twitter jaunumi

A Twitter List by ParDrosibu
Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)
  • VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu
  • Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?
  • Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju
  • Gulēšana darba laikā noved pie zādzības un nāves kādā gāzes uzpildes stacijā Garkalnē

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze apsardzes nozare Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Drošības un aizsardzības industrija Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs Informatīvās telpas drošība izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ugunsdrošība mājās Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00