14.jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Par katastrofu riska pārvaldības sistēmas īstenošanu”, kura mērķis ir pilnveidot un stiprināt katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā, tai skaitā stiprināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) profesionālās spējas un infrastruktūru.
Katastrofu risku pārvaldības sistēmas stiprināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir viena no svarīgākajām prioritātēm ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas attīstībai. Eiropas Savienības uzņemtais zaļais kurss paredz, ka Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūs klimatneitrāla, lai mazinātu klimata pārmaiņas un to ietekmi, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Eiropas Komisijas 2021.gadā publicētajā ES Pielāgošanās stratēģijā uzsvērts, ka ekstrēmi klimata un laikapstākļu notikumi kļūst aizvien biežāki un smagāki. Pēdējos divos gadu desmitos dabas katastrofu skaits un to radītais kaitējums ir ievērojami palielinājies. Lai veicinātu klimatnoturību, nepieciešams īstenot pielāgošanās un prevencijas pasākumus, tādējādi samazinot cilvēku, dabas un materiālos zaudējumus.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu un Valsts Civilās aizsardzības plānu, VUGD atbild par Civilās aizsardzības plāna izstrādi, tajā ieļaujot galveno risku aprakstu, katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, kā arī izstrādā katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas. Līdz ar to katastrofu riska pārvaldības sistēma ir tiešā veidā atkarīga no VUGD profesionalitātes un kapacitātes.
Būvēs jaunos katastrofu pārvaldības centrus
Iekšlietu nozares infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta līdzekļiem paredzēta jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. Šajos centros vienuviet plānots izvietot gan ugunsdzēsības depo, gan Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības. Savukārt no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem līdzīgus centrus iecerēts uzbūvēt Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Alūksnē, Līvānos, Salacgrīvā, kā arī, iespējams, vai nu Tukumā un Talsos vai Viļānos un Alsungā, kuros vienuviet plānots izvietot ne tikai Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, bet arī Valsts robežsardzes, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra, Informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienības.
Uzlabos tehnisko nodrošinājumu un būvēs jaunus apmācību kompleksus
Tāpat nozīmīgs finansējums Katastrofu risku pārvaldības sistēmas pilnveidošanai paredzēts no ES fondiem, piemēram, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Iekšējā drošības fonda un Eiropas Komisijas civilās aizsardzības finanšu instrumenta. Līdzekļus paredzēts novirzīt tādām VUGD prioritātēm kā specializēto reaģēšanas transportlīdzekļu modernizēšana un pasākumi tehnisko resursu nepietiekamības novēršanai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas apmācību kompleksa būvniecība, pārvietojamu un stacionāru drošības klašu izveide prevencijas pasākumiem, VUGD amatpersonu ikdienas teorētiskās apmācības, jauna mācību poligona izveide, 112 platformas ieviešana, agrīnās brīdināšanas sistēmas modernizācija, ieviešot šūnas apraides tehnoloģiju, katastrofu zaudējumu datubāzes izveide, vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta ieviešana.
Katastrofu risku pārvaldības sistēmas pilnveidošanai finansējums paredzēts no ES fondiem un valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijai būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski var būt šādi – sezonu perioda izmaiņas, ugunsgrēki, kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana, elpošanas sistēmu slimību izplatība, infekcijas slimības, karstuma dūrieni, nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, elektropadeves traucējumi, noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības, sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana, infrastruktūru bojājumi, ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. Savukārt civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanā klimata pārmaiņu radītie riski var būt šādi – mežu un kūdras ugunsgrēki, kā arī vētras un jūras vējuzplūdi; spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi; pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisīti plūdi.
