Ja 2015. gadā ceļu policistiem piedāvāto kukuļu apmērs, par ko tika uzsākti kriminālprocesi, bija aptuveni 20 tūkstoši eiro, tad 2020. gadā piedāvāto kukuļu kopējais apjoms samazinājies par ceturto daļu, liecina Valsts policijas (VP) apkoptā informācija.
Starp policistiem kukulis visbiežāk piedāvāts ceļu policijas pārstāvjiem, galvenokārt to darījuši autovadītāji alkohola reibumā. Lai arī sabiedrības izpratne par korupciju ir uzlabojusies, tomēr joprojām daļa iedzīvotāju neapzinās, ka kukuļdošana jebkādā apmērā ir krimināli sodāma, informē VP veiktais pētījums. Tāpēc šī gada rudenī tiek uzsākta informatīva kampaņa, lai mazinātu korupcijas apjomu uz Latvijas ceļiem.
Izpratnes veicināšana
“Valsts policija turpina strādāt, lai pilnveidotu iedzīvotāju izpratni par korupciju un skaidrotu tās negatīvās sekas uz sabiedrību kopumā, taču mums vēl ir daudz darāmā – tostarp ne tikai skaidrojošajā darbā ar iedzīvotājiem, bet arī mūsu pašu darbinieku morālās stājas un ētikas normu stiprināšanā. Satraucoši ir pētījuma dati, ka 7% iedzīvotāju ir nācies uzklausīt kukuļa ņemšanas piedāvājumu no policijas darbinieka, jo mūsu mērķis ir panākt ka šis rādītājs ir nulle. Abos virzienos. Ņemot vērā, ka visbiežāk kukuļdošana novērojama uz ceļiem, šoruden esam uzsākuši kampaņu, kas izglītotu autovadītājus un atturētu viņus no pievēršanās noziedzīgam nodarījumam, proti, korupcijai,” teic VP priekšnieks Armands Ruks.
Statistikas dati
Pamatojoties uz VP rīcībā esošo informāciju, 2015. gadā piedāvāto kukuļu apmērs policistiem dažādās struktūrvienībās kopā bijuši 20 720,29 eiro, kur mazākā kukuļa summa bijusi 5 eiro, savukārt lielākā – 5000 eiro.
2020. gadā policistiem piedāvāti kukuļi par kopējo summu 15 909 eiro, no kuriem mazākā piedāvātā naudas summa bijusi 20 eiro, lielākā – 5000 eiro. 2021.gadā līdz 1. septembrim policijas darbiniekiem kopumā piedāvāti jau 10 845 eiro.
Apkopojot datus par korupciju ceļu satiksmē, VP secinājusi, ka kopumā kukuļdošanas apjoms uz ceļiem krītas – ja 2015. gadā reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, tad 2020. gadā – 32, taču attiecīgi palielinājies katra atsevišķa kukuļa apjoms.
Visbiežāk kukuļus uz ceļiem piedāvājuši autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies alkohola ietekmē. No sodiem mēģinājuši atpirkties arī ātruma pārkāpēji. 2021. gadā līdz 1. septembrim kukuli mēģinājuši sniegt 10 dzērājšoferi, kā arī septiņi autovadītāji, kuri braukuši ātrāk par atļauto ātrumu.
Iedzīvotāju attieksme pret korupciju
Socioloģisko pētījumu aģentūra Norstat pēc VP pasūtījuma 2021. gada septembrī veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Respondenti tika lūgti atbildēt par policiju kopumā, nenodalot struktūrvienības.
- 86% respondentu atzina, ka nekad nav nonākuši situācijā, kad pēc viņu izdarīta pārkāpuma policijas pārstāvis to piedāvā noklusēt apmaiņā pret kukuli
- Reģionālā griezumā korupcija visbiežāk novērojama Pierīgā – gan piedāvājot kukuli policistam (10%), gan policista izteikta gatavība kukuli saņemt (12%).
Puse respondentu (51%) kukuļa došanu policijas pārstāvim novērtē kā smagu pārkāpumu, kas attiecīgi sodāms, 39% iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu samērīgi sodāms pasākums, piemēram, piespriežot sodu dotā kukuļa apmērā, savukārt 10% šķiet, ka tas ir sīks pārkāpums.
Lielākoties respondenti kukuli nedod morālu apsvērumu dēļ – 78% kukuļdošana nav pieņemama rīcība, 12% kukuļus nedod, jo baidās no soda, savukārt atlikušie 10% nezina, kā to pareizi izdarīt.
Tajā pašā laikā lielākā sabiedrības daļa nav informēta par reālajiem sodiem, kas pienākas par kukuļdošanu:
Krimināllikumā par kukuļdošanu paredzētie sodi ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem. Par katru individuālo gadījumu spriež tiesa.
Informatīvā kampaņa
Kampaņa pret kukuļdošanu iekļaus gan jau tradicionālos vides stendus un video reklāmas rullīšus, kas atgādinās par koruptīvu darbību noziedzīgo dabu, kā arī liks palūkoties uz korupciju no absurda puses. Sadarbībā ar Comedy Latvija tapuši sižeti, kuros kukuļi tiek piedāvāti visdīvainākajās vietās, lai nesamaksātu pilnu cenu par preci vai pakalpojumu, piemēram, mēģinot iegādāties līgavas kleitu par puscenu vai cenšoties iemainīt bulciņas pret degvielas kannu.
“Ja visiem šķiet skaidrs, ka mēģināt kaut ko “sarunāt” veikalos vai kafejnīcās ir absolūti bezjēdzīgi, kāpēc gan kāds iedomājas, ka “sarunāt” varēs ar policistu?” ideju ieskicē A.Ruks.
