Baidena administrācija plāno ieviest jaunu politiku, kuras mērķis ir ierobežot izspiedējvīrusu atkarību no digitālajām valūtām.
Naudas sodi un sankcijas
Kā vēsta laikraksts “Wall Street Journal”, ASV Valsts kase drīzumā sāks piemērot dažādus “naudas sodus un citas sankcijas”, lai sodītu uzņēmumus, kas darbojas kā droša osta noziedzniekiem. Jaunie sodi tiks vērsti pret kriptovalūtu biržām un citām platformām, kuras parasti izmanto izspiedējvīrusu operatori un ar tiem saistītie uzņēmumi. Tomēr nav skaidrs, uz ko konkrēti šīs sankcijas būs vērstas un kādas būs jaunās politikas detaļas. Avoti žurnālam apgalvoja, ka izmaiņas, lai kādas tās būtu, stāsies spēkā jau šonedēļ. Tās tiks papildinātas ar jauniem norādījumiem un vadlīnijām uzņēmumiem par to, kā izvairīties no palīdzības un atbalsta sniegšanas šādiem noziedzniekiem.
Šogad arvien biežāk ASV uzņēmumi un organizācijas cieta no izspiedējvīrusu uzbrukumiem, kas skāra enerģētikas un IT uzņēmumus, kā arī citas lielas korporācijas.
Kriptovalūtas loma noziedzīgajos darījumos
Līdztekus tam visam daudz tiek runāts par kriptovalūtas lomu šo uzbrukumu rentabilitātes nodrošināšanā. Kibernoziedznieku grupējumiem anonimizētie digitālie naudas līdzekļi ir iecienīts izspiešanas veids. Kad izpirkuma maksa ir samaksāta, hakeri parasti novirza savus negodīgi iegūtos līdzekļus caur vairākiem dažādiem kriptovalūtu makiem un biržām, pirms beidzot “izkrāpj naudu” un pārvērš žetonus reālā valūtā, izmantojot tumšā tīmekļa (no angļu val. – dark web) tirgus. Tāpēc daudzi ir apgalvojuši, ka kriptovalūtu aizliegums būtu drošs veids, kā apturēt lielu daļu kibernoziedzības ekosistēmu.
Izdod jaunas vadlīnijas
ASV Valsts kases jaunie pasākumi liecina, ka ASV vēlas daudz agresīvāk cīnīties pret šo noziedzības tendenci. Šī gada sākumā ASV Tieslietu ministrija izveidoja iekšējo darba grupu, kas vērsās pret izspiedējvīrusu ekosistēmu. Jūnijā, neilgi pēc uzbrukuma degvielas cauruļvadam “Colonial Pipeline”, ASV Tieslietu ministrija oficiāli izdeva jaunas vadlīnijas visiem saviem birojiem, paziņojot, ka tā plāno vajāt izspiedējvīrusu noziedzniekus, izmantojot taktiku, kas pašlaik paredzēta ārvalstu un vietējiem teroristiem.
Problēmu risina arī diplomātiskā ceļā
Tikmēr Baidena administrācija ir meklējusi arī diplomātiskus risinājumus. Tiek ziņots, ka daudz izspiedējvīrusu grupējumu atrodas Krievijā vai tai apkārt esošajās teritorijās, Baltais nams ir vairākkārt centies iesaistīt Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu cerībā, ka viņš varētu vērsties pret noziedzniekiem, kas darbojas viņa valsts teritorijā. Jūnijā Ženēvā notika Baidena un Putina augstākā līmeņa sanāksme, kurā abi apsprieda šo problēmu. Dažas nedēļas vēlāk, kad katastrofālais Kaseya izspiedējvīrusu uzbrukums skāra uzņēmumus visā pasaulē, abi atkal veda sarunas. Kopš tā laika ASV un Krievijas amatpersonas, kā ziņots, ir turpinājušas apspriest šo tematu, lai gan šādas sarunas acīmredzot vēl nav devušas apmierinošus rezultātus.
“Nekas neliecina par to, ka Krievijas valdība būtu rīkojusies, lai vērstos pret izpirkuma programmatūras dalībniekiem, kas darbojas tur izveidotajā labvēlīgajā vidē,” pagājušonedēļ notikušajā izlūkošanas konferencē sacīja FIB direktora vietnieks Pols Abbate.
