Pandēmijas apjomiem no jauna pieņemoties spēkā, arvien biežāk sabiedriskajā telpā sastopams arī vakcīnu pretinieku un dezinformatoru radītais maldinošais saturs. Kā sagrozītās informācijas gūzmā atrast patieso un ieraudzīt situācijas kontekstu?
Par dezinformācijas motīviem, atpazīšanas veidiem un nākotni Latvijā komentārus sniedz Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece un Nika Aleksejeva, dezinformācijas izmeklētāja digitālās izpētes laboratorijā DFRLab.
Covid-19 dezinformatori un kaitnieki
Kā informē Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece, Digitālā naida apkarošanas centrs (CCDH) nesen nāca klajā ar pētījumu, ka 65% no visa satura, kas vērsts pret vakcīnām (no anglu val. – anti-vaxx), radījuši 12 cilvēki un viņu organizācijas, galvenokārt alternatīvās medicīnas uzņēmēji un aktīvisti. Šī pētījuma secinājumi attiecas uz dezinformāciju, kas radīta angļu valodā un izplatīta Facebook un Twitter platformās.
Latvijas informatīvajā vidē novērots, ka ar Covid-19 saistīta nepatiesa informācija nāk no ASV labēji radikāliem alternatīvajiem medijiem, Krievijas informatīvās telpas un vietējiem iedzīvotājiem. Padziļināta analīze par šo avotu motivācijām nav veikta, taču par dezinformāciju tiek klasificēta tāda nepatiesa informācija, kas radīta un izplatīta ar mērķi maldināt, lai gūtu labumu (piemēram, finansiālu vai politisku). Nora Biteniece norāda, ka diemžēl Latvijā tādi jautājumi kā pandēmija, ierobežojumi un vakcinācija ir kļuvuši par ļoti politizētiem, kā rezultātā partijas vai politiskas organizācijas, kas jau iepriekš iesaistījušās nepatiesu un nomelnojošu ietekmes kampaņu veikšanā, arī piedalās Covid-19 dezinformācijas radīšanā un izplatīšanā.
Zinātne, fakti un sazvērestības teorijas. Kā izvērtēt patieso?
Nora Biteniece atzīmē, ka zinātne ir sistemātiska apkārtējās vides izpēte, izmantojot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Zinātnē, tāpat kā citās jomās, ir sliktākas un labākas metodes, objektīvāka un subjektīvāka rezultātu interpretācija un pārbaudes procesi. Vislabāk cilvēkiem būtu iemācīties atšķirt, vai pētījums ir pirmsdruka (nepārbaudīts) vai jau recenzēts. Ļoti bieži pētnieki publicē pirmsdrukas, kuras nekad nerecenzēs, jo tie ir slikti pētījumi, bet pārējā sabiedrības daļa tos redz kā jebkurus citus pētījumus, kas ir recenzēti, atzīti un labi.
Tāpat cilvēkiem būtu jāiemācās orientēties un izvērtēt informāciju tiešsaistē, jo tā ir avots lielai daļai dezinformācijas, tostarp sliktai zinātnei, ar kuru saskaramies šodien.
Populāras pazīmes, kas var liecināt par to, ka zinātniskais pētījums vai apgalvojums visticamāk nav objektīvs un patiess, ir:
- Tas balstās uz personisku pieredzi, atstāstījumiem (“mana kaimiņa māsīcai teica”);
- Izmanto pārspīlējumus bez pierādījumiem (“cilvēki masveidā mirst no vakcinācijas”);
- Satur loģikas kļūdas jeb nepilnīgas argumentācijas trikus, kurus izmanto, lai apmuļķotu cilvēkus;
- Izmanto no konteksta izrautus skaitļus, lai reprezentētu visu datu kopu, piemēram, koncentrējoties uz vakcinēto hospitalizēto skaitu, kad 98-99% hospitalizēto ir nevakcinēti;
- Apgalvo, ka pastāv sazvērestība ar mērķi apspiest izplatīto informāciju;
- Nav recenzēts pētījums.
Savukārt Nika Aleksejeva, dezinformācijas izmeklētāja digitālās izpētes laboratorijā DFRLab, norāda – zinātniski pamatotus faktus, kas publicēti uzticamā pētījumā, var izmantot arī sazvērestību teorijās. Piemēram, The Nature publikācija par koronavīrusu, ko zinātnieki radījuši laboratorijas apstākļos. Fakts par laboratorijā radītu koronavīrusu ir patiess, bet tas nav tas pats koronavīruss, kas plosās tagad. Sazvērestību teoriju par tādu padara faktu atlasīšana un interpretācija ar mērķi pierādīt iepriekš izdomātu sazvērestību, nevis objektīvi analizēt situāciju, izmantojot visus pieejamos faktus. Sazvērestību teorijas arī ir grūti atmaskot, jo to interpretācija bieži balstās nepārbaudāmos faktos – slepenos zvanos un sarunās, kas nekur nav dokumentētas.
Valsts līmeņa cīņa ar dezinformāciju. Kurš uzvarēs?
Nora Biteniece atgādina, ka sabiedrības nenoturība pret dezinformācija ir sekas vairākiem faktoriem – sociālā nevienlīdzība, zems izglītības līmenis, ilgstoša neuzticība valsts pārvaldei, tiešsaistes tehnoloģiju algoritmi. Šos faktorus var risināt tikai ilgtermiņā ar reformām un likumdošanu. Kopumā ir jāveicina sabiedrības medijpratība un kritiskā domāšana ar obligātās, vispārējās un pieaugušo izglītības programmām, kā arī, piešķirot finansējumu medijiem un nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar šo jautājumu. Valsts pārvaldei un politiskajām amatpersonām jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību, lai tā būtu saprotama, vienota un laicīga, jāstiprina sava spēja reaģēt uz dezinformāciju un sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm jāpanāk, ka tiešsaistes tehnoloģiju kompānijas risina dezinformācijas izplatības jautājumu savās platformās.
Dezinformācijas nākotne
Pēc Nikas Aleksejevas domām, dezinformācija noteikti dzīvos arī turpmāk. Tās vēstījumu iedarbība var mainīties atkarībā no tā, ko cilvēki piedzīvo, saskaroties ar vīrusu. Ja vīruss prasīs daudz upuru un visi sabiedrībā būs ar to saskārušies, tad arī dezinformācija, ka Covid-19 tāda gripa vien ir, vairs nebūs iedarbīga. Tas gan neizslēdz, ka parādīsies citi meli pandēmijas sakarā. Nav iemesla domāt, ka dezinformācijas plūsma apsīks.
Savukārt Nora Biteniece atklāj vērojumus, ka Covid-19 dezinformācija sakrīt ar citiem notikumiem, piemēram, kad Latvijā tikko parādījās pirmās saslimšanas ar Covid-19, sāka parādīties arī dažādi viltus ārstēšanas piedāvājumi un līdzekļi. Kad tika izveidota un iedzīvotājiem piedāvāta lietotne “Apturi Covid”, izplatījās nepatiesa informācija, ka lietotne tiks izmantota, lai izspiegotu iedzīvotājus. Sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies un pie lielākas saslimstības atkal parādīsies nepatiesa informācija par statistiku, slimnīcu noslodzi un ārstu motīviem. Tāpat sagaidāms, ka, Saeimas vēlēšanām tuvojoties, dezinformācijas izplatīšanā aizvien vairāk iesaistīsies partijas. Dezinformācijas popularitāti, tostarp izplatību, ietekmēs sabiedrības ticība vieniem vai otriem vēstījumiem. Ļoti iespējams, ka pie lielas saslimstības, kura, kā mēs pašlaik redzam, galvenokārt skar cilvēkus, kas nav vakcinējušies, dezinformācija popularitāte samazināsies, jo daļa cilvēku, kas tai ticējuši, saskarsies ar pašu vīrusu.
