Atsaucoties uz nesen publiskoto ziņu par apsardzes uzņēmuma “G4S Latvia” zaudēto industriālās drošības sertifikātu, “Par drošību!” skaidro – kas ir industriālās drošības sertifikāts, kāpēc tas ir nepieciešams un kāda ir šī sertifikāta nozīme darbā ar valsts noslēpumu un klasificētas informācijas aizsardzību.
Kas ir industriālās drošības sertifikāts?
Industriālās drošības sertifikāts (IDS) ir Satversmes aizsardzības biroja jeb SAB izsniegts dokuments, kas apliecina:
- komersanta gatavību un spēju veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības (ES) vai ārvalstu klasificētās informācijas izmantošanu un komersanta spēju nodrošināt šāda veida informācijas aizsardzību [1]
Kurš var pretendēt uz IDS saņemšanu?
Uz industriālās drošības sertifikāta saņemšanu var pretendēt komersants, kurš:
- noteiktā termiņā valsts drošības iestādei iesniedzis visus normatīvajos aktos noteiktos speciālajai pārbaudei nepieciešamos dokumentus un norādījis pamatojumu, kas apliecina nepieciešamību saņemt industriālās drošības sertifikātu
Kāpēc nepieciešams IDS?
Komersantam IDS ir nepieciešams, ja tas vēlas:
- piedalīties valsts iestāžu iepirkumos, kuros pasūtītājs šādu prasību ir izvirzījis un kuru izpildes gaitā komersanta darbiniekiem nepieciešams iepazīties, radīt vai apsargāt valsts noslēpumu, NATO, ES vai ārvalstu klasificēto informāciju
- iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošajā teritorijā, kurā noteikts specifisks drošības režīms
Kurš pieņem lēmumu par IDS izsniegšanu?
Kā norādīts SAB 2020. gada darbības pārskatā, komersantu pārbaudes, lai tiem izsniegtu IDS darbam ar valsts noslēpumu, veic visas trīs valsts drošības iestādes (Valsts drošības dienests jeb VDD, SAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienests jeb MIDD).
Attiecīgi SAB, balstoties uz pārbaužu materiāliem, pieņem lēmumu par IDS izsniegšanu.
Komersantu pārbaudes, lai izsniegtu IDS darbam ar NATO un ES klasificētu informāciju, arī veic SAB.
Nepieciešamā dokumentācija IDS saņemšanai
- Lai saņemtu sertifikātu, komersants Satversmes aizsardzības birojā iesniedz atbilstoši aizpildītu (atbildes uz visiem jautājumiem sniegtas ar vārdiem un cipariem) pieteikumu
- Komersantam jāiesniedz arī skaidri definēts pamatojums IDS nepieciešamībai, norādot konkrētus līgumus, kuru izpildē komersantam pastāv nepieciešamība izmantot valsts noslēpumu, NATO, ES vai ārvalstu klasificēto informāciju, kā arī iepirkumus, kuros komersants vēlas startēt un kuros ir izvirzīta prasība pēc atbilstošas kategorijas IDS
- Nepieciešami arīdzan Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 11. punktā noteiktie dokumenti visām 2018. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 417 “Industriālās drošības sertifikātu noteikumi” 25. punktā minētajām personām, kurām ir Latvijas Republikas pilsonība
Pieteikumu IDS saņemšanai iesniedz tikai SAB.
SAB pēc komersanta iesniegto dokumentu pārbaudes ir tiesības pieprasīt komersantam papildus informāciju, kas ir nepieciešama speciālās pārbaudes uzsākšanai. Minētā informācija jāiesniedz mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai valsts drošības iestādes norādītajā termiņā.
Nesaņemot no komersanta pārbaudes uzsākšanai visu nepieciešamo informāciju vai argumentētu atbildi informācijas iesniegšanai vēlākā termiņā, SAB ir tiesības lemt par pārbaudes izbeigšanu. Šādā gadījumā komersants pieteikumu atkārtoti var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc paziņojuma saņemšanas par pārbaudes izbeigšanu.
Kā tiek iedalīti IDS?
Pamatojoties uz Industriālās drošības sertifikātu noteikumiem, IDS iedala sekojošās kategorijās:
- pirmās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus (“SEVIŠĶI SLEPENI”)
- pirmās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot sevišķi slepenu NATO informāciju (“NATO COSMIC TOP SECRET”)
- pirmās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot sevišķi slepenu ES informāciju (“EU TOP SECRET”/”TRÈS SECRET UE”)
- otrās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot slepenus valsts noslēpuma objektus (“SLEPENI”)
- otrās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot slepenu NATO informāciju (“NATO SECRET”)
- otrās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot slepenu ES informāciju (“EU SECRET”/”SECRET UE”)
- trešās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot konfidenciālus valsts noslēpuma objektus (“KONFIDENCIĀLI”)
- trešās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot konfidenciālu NATO informāciju (“NATO CONFIDENTIAL”)
- trešās kategorijas sertifikāts, kas apliecina komersanta tiesības pretendēt uz pasūtījuma izpildi, kur nepieciešams izmantot konfidenciālu ES informāciju (“EU CONFIDENTIAL”/”CONFIDENTIEL UE”)
Nozīmīgi dati
SAB 2020. gada darbības pārskats informē, ka 2021. gada janvārī spēkā ir 87 SAB izsniegti IDS darbam ar valsts noslēpuma objektiem, seši IDS darbam ar NATO, kā arī viens darbam ar ES klasificēto informāciju.
2020. gadā SAB izsniedzis 21 IDS un veicis izmaiņas divos iepriekš izsniegtajos IDS, septiņiem komersantiem atteikts izsniegt IDS, savukārt vienam komersantam anulēts iepriekš izsniegtais IDS.
Kā rīkoties IDS atteikuma vai anulējuma gadījumā?
Ja SAB pieņemts lēmums par IDS atteikumu vai anulēšanu, komersants to var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Komersants var atkārtoti pretendēt saņemt IDS piecus gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
2020. gadā SAB lēmums par IDS atteikumu vai anulēšanu apstrīdēts divos gadījumos:
- vienā gadījumā ģenerālprokurors SAB lēmumu atcēlis ar norādi par nepieciešamiem precizējumiem, atkārtotais SAB lēmums vairs nav apstrīdēts
- otrā gadījumā ģenerālprokurors SAB lēmumu atstājis negrozītu, savukārt ģenerālprokurora lēmums pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā (lietas izskatīšana aizvien turpinās).
[1] https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=24
[1] https://www.sab.gov.lv/?a=s&id
