Kūlas ugunsgrēki – bīstami un nekontrolējami. Nu jau tradicionāli pavasaris aizsāk pērnās zāles dedzināšanas maratonu, kas negatīvi ietekmē dabu un dzīvos organismus, kā arī apdraud cilvēku dzīvību un īpašumu. Par kūlas ugunsgrēku ietekmi un sekām stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Kas jāatceras par kūlas dedzināšanu?
- Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas
- Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Cilvēki bieži vien neapzinās – jo garāka zāle, jo lielākas liesmas, tātad arī grūtāk kontrolējams ugunsgrēks
- Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas
- Kūlas dedzināšana ir aizliegta
Kūlas ugunsgrēku statistika
Pēdējo gadu laikā kūlas ugunsgrēku skaits ir ievērojami samazinājies. Statistikas dati liecina, ka 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, 2019.gadā – 2769 kūlas ugunsgrēki, bet 2018.gadā tie bija 2087. Savukārt 2014.gadā reģistrēts rekordliels ugunsgrēku skaits – 4187 kūlas ugunsgrēki!
Jāņem vērā, ka kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga gan no laikapstākļiem, gan cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, tātad kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts laiks, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
Kā rīkoties kūlas ugunsgrēka gadījumā?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana VUGD uz tālruni 112, jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Tāpat jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, kā arī jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi iespējami ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai tie varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Vai iedzīvotājs pats var dzēst kūlas ugunsgrēku?
Ja iedzīvotājs pats izvēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja dzīvību un veselību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, kā arī, izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams liesmas apdzēst, mīdot ar kājām, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, turklāt var aizdegties apģērbs.
Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni 1 – 2 metru attālumā no liesmām, jo gadījumā, kad liesmas pēkšņi mainīs virzienu, cilvēks būs mazāk apdraudēts.
VUGD aicina – izvērtējiet situāciju un neriskējiet! Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu dzīvību un veselību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji glābēji drošā vietā.
