Cilvēktirdzniecība ir jēdziens, kas arvien biežāk parādās publiskajā telpā un diskusiju tematu augšgalā. Arī Latvija ir viena no tām pasaules valstīm, kuru skar šī starptautiskā problēma – vēl nesen medijus pāršalca ziņa par Latgales konditorejas uzņēmuma “Adugs” īpašnieka apcietināšanu aizdomās par nelikumīgu darbinieku ekspluatāciju. Vai “Adugs” gadījums bija unikāls?
Kas ir cilvēktirdzniecība un darbaspēka ekspluatācija?
Kā informēja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departaments, darbaspēka ekspluatācija ir noziedzīgs biznesa modelis, kas saistīts ar izmaksu samazināšanu un ienākumu palielināšanu, izmantojot piespiedu darbu. Šī noziedzīgā biznesa modeļa stratēģija balstās uz maksas piemērošanu darba ņēmējiem par darbavietas nodrošināšanu, dokumentu noformēšanu, apmācībām, kā arī par ceļa, izmitināšanas un ēdināšanas izdevumiem. Tāpat maksas piemērošana ietver arī darba apģērbu un instrumentu nomu, kas darba ņēmēju pārvērš parādniekā attiecībā pret darba devēju, darbaspēka izmaksu samazināšanu, nemaksājot pietiekoši vai vispār nemaksājot darba ņēmējam, tostarp liekot strādāt ilgāk par norādīto darba laiku, nenodrošinot veselībai drošu darba vidi un izvairoties no sociālo iemaksu un nodokļu maksāšanas.
Ņemot vērā pieejamo informāciju par atklātajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem uzņēmumos, ir pamats apšaubīt, ka šī problēma uzņēmumos nebūtu izplatīta. Lai maksimāli palielinātu peļņu, darbaspēka ekspluatācija ir cieši saistīta ar dažādu nodokļu un sociālo iemaksu nemaksāšanu – šādos gadījumos ekonomisko noziegumu struktūra bieži ir samērā sarežģīta, tādējādi slēpjot un maskējot pārkāpumus. Lai negodīgos darba devējus nepieķertu, izmanto likumīgas uzņēmējdarbības formas, metodes un shēmas, piemēram, fiktīvu pašnodarbinātību, nosūtīto darba ņēmēju shēmas, apakšlīgumu shēmas, pastkastītes firmas – šādi uzņēmumi, kas ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, iegūst negodīgas ekonomiskas priekšrocības un izkropļo konkurenci un brīvā tirgus darbību.
Jāatzīmē, ka cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas riski visbiežāk vērojami uzņēmumos, kuri pārstāv darbietilpīgās nozares. Šādu nozaru darbības nodrošināšanai izmanto mazkvalificēta un īstermiņa darbaspēka pakalpojumus, kā arī ārpakalpojumus un apakšuzņēmumus, tostarp darbiekārtošanas un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus. Iestādes pārbaužu laikā attiecīgajos uzņēmumos visbiežāk konstatē tikai dažādus ar darba tiesībām saistītus administratīvos pārkāpumus, taču nespēj tos sasaistīt ar cilvēktirdzniecību un darbaspēka ekspluatāciju. Pamatojoties uz biedrības “Patvērums “Drošā māja”” sniegto informāciju, cilvēktirdzniecībai Latvijā nav novērota reģionāla nozīme, tātad šādi gadījumi var būt gaidāmi visā Latvijā, ne vien Latgalē, kuras vārds nereti atrodams ziņu virsrakstos.
