Par Valsts drošības dienesta (VDD) ēku pēdējā laikā ticis runāts pastiprināti – diskusiju ir raisījusi gan VDD jaunās ēkas celtniecība, gan sabiedrības pievērstā uzmanība ilgtermiņa pilsētvides plānošanas jautājumiem. Tomēr šajā notikumu un publikāciju virknē mazāk uzmanība tika pievērsta VDD esošajai ēkai K. Barona ielā 99a.
VDD ēka – orķestra telpas
VDD (agrāk – Drošības policija) ir viena no trim valsts drošības iestādēm – pēctecis pirmajam civilajam pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienestam Valsts drošības departamentam. VDD pašreizējās telpās Krišjāņa Barona iela 99a ievācās 1995. gadā. Lai arī skopas, tomēr negaidītas nianses atklāj vēstures avoti par VDD šā brīža mājvietu.
Pašreizējā VDD ēka kā kazarmas armijas vajadzībām celtas Aukstā kara sākumā – piecdesmitajos gados.[1][2] Par to, ka VDD ēkas radušās pēckara gados, norāda PSRS ģenerālštāba 1947. gada un 1963. gada Rīgas kartes.
Blakus esošajā ēkā K. Barona ielā 99 no 1968. līdz 1994. gadam bija izvietots Latvijas celtniecības zinātniskās un eksperimentālās tehnoloģijas institūts, kas, iespējams, arī diktēja, ka jaunuzceltajās kazarmās okupācijas laikā tika izvietots celtnieku bataljons jeb kara daļa nr. 01588.
20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā kara daļas nr. 01588 komandieris Iļja Petrovičs Petrovs uzrunāja mūziķi Ojāru Grīnbergu ar aicinājumu K. Barona ielā vienkopus pulcināt latviešu mūziķus obligātā militārā dienesta vecumā. Rezultātā 1963. gada nogalē PSRS karaspēka daļā nr. 01588 tika izveidots karavīru ansamblis “Zvaigznīte”. Kā apstiprina padomju militārā ansambļa “Zvaigznīte” biedri – esošās VDD ēkas esot bijušas armijas kazarmas un no 1963. gada “Zvaigznītes” izveides, līdz pat PSRS sabrukumam, tur esot uzturējušies arī orķestra biedri, kā arī kara daļā dienējošie celtnieku bataljona karavīri. Dienests minētajā kara daļā latviešu mūziķiem deva iespēju dienēt Rīgā un izvairīties no dislocēšanas kāda attālākā vietā Padomju Savienībā.[3]
VDD telpu piemērotība
Pēc Padomju Savienības sabrukuma atjaunotās Latvijas valdība ar Ministru kabineta 1992. gada 10. februāra rīkojumu nr. 54 “Par PSRS karaspēka daļas 01588 atbrīvoto ēku Rīgā, K.Barona ielā 99a” kazarmas pārņēma savā īpašumā. Savukārt ar 2005. gada 8. jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 371 ēkas K. Barona iela 99a tika nodotas Iekšlietu ministrijas valdījumā.
Lai arī valdībā sarunas par jaunas VDD ēkas būvniecības nepieciešamību ar pārtraukumiem rit kopš 2007. gada, tomēr minētā iecere līdz šim nav īstenojusies galvenokārt 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes dēļ.
VDD un valsts augstākās amatpersonas publiskajās diskusijās ir norādījušas, ka dienesta telpas nolietojuma dēļ var kļūt neatbilstošas gan valsts noslēpuma, gan Eiropas Savienības un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām. Lai gan dienests portālam pardrosibu.lv nav sniedzis informāciju par ēku atbilstību Eiropas Savienības un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, iepriekšminētie amatpersonu izteikumi, kontekstā ar apstākli, ka diskusijas par jaunas VDD ēkas celtniecību aizsākās jau 2007, gadā, ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka šādi riski jau tika apsvērti pirms divpadsmit, trīspadsmit gadiem.
Viennozīmīgi, ka jaunās VDD ēkas celtniecība raisa un arī turpmāk raisīs pastiprinātu sabiedrības uzmanību, tomēr skaidrs, ka nacionālās drošības intereses diez vai ir iespējams aizstāvēt no “orķestra bedres”.
[1] https://www.sargs.lv/lv/latvija/2020-05-06/ndk-vdd-jauna-eka-bez-kavesanas-jacel-bijusa-velotreka-vieta
[2] https://ir.lv/2020/02/04/vdd-darbs-pasreizejas-telpas-var-klut-neatbilstoss-nato-standartiem/
[3] https://www.la.lv/muzikalais-dienests-armijas-ansambli-zvaigznite-joprojam-jutam-ta-spozo-atspulgu
