Darba aizsardzības jomā pastāv neskaitāmi riski, kurus nepieciešams apsekot, novērtēt un pārvaldīt, lai iespējami mazinātu to kaitniecisko ietekmi. Bet kā noteikt, vai nodarbināto veselībai, drošībai, labklājībai un piemērotu darba apstākļu nodrošināšanai tiek izrādīta pienācīga vērība? Kas ir TAS faktors, kurš parāda patiesību?
KPI (Key Performance Indicator) jeb galvenais veiktspējas rādītājs ir mēraukla, kas uzņēmējdarbībā novērtē un vizualizē uzņēmuma vai organizācijas sasniegtos panākumus un efektivitāti (piemēram, peļņas un apgrozījuma pieaugumu, vispārējo izmaksu samazināšanu, klientu apmierinātības līmeņa paaugstināšanu u.c.). Savukārt darba aizsardzībā tas pievērš uzmanību tādiem jautājumiem kā iekārtu tehniskā pieejamība, darbinieku noslodze, kā arī nelaimes gadījumu un arodslimību skaits.
KPI: ar ko jasāk?
Darba un veselības aizsardzības jomā vispārējās veiktspējas un rezultatīvos rādījumus iegūst, izmantojot dažādus mērījumu veidus. Šie mērījumi palīdz darba aizsardzības speciālistiem un organizācijas vadībai ielikt DA pasākumu kopu ne tikai to ieviešanas izmaksu tabulās, bet arī novērtēt to panākumus un ietekmi.
Lūk, daži no biežāk lietotajiem mērījumiem:
Reģistrēto negadījumu un incidentu skaits – šķietami vienkāršs, taču neatsverams rādītājs, kas uzņēmumam sniedz informāciju par vispārējo drošības līmeni, tā uzlabošanos vai pasliktināšanos attiecīgā laika griezumā. Pēc Centrālā statistikas pārvaldes datubāzē pieejamās informācijas par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem secināms – 2018. gadā tika reģistrēts 2 191 cietušais, kurš zaudējis darba spējas uz 1 darba dienu un ilgāk, no tiem 30 gājuši bojā. Šāda incidentu skaitliskā uzskaite ļauj konstatēt, vai nelaimes gadījumi notiek, cik daudz tādu ir, un ilgākā laika griezumā tas ļauj novērtēt arī to skaita izmaiņas.
Gandrīz notikušo nelaimes gadījumu (GNNG) skaits – darba vidē rodas arī tādas situācijas, kurām nav tiešu un nopietnu seku nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, kad nelaimes gadījums varēja iestāties, taču apstākļu sakritības (veiksmes) dēļ neiestājās. Šādas situācijas tiek dēvētas par gandrīz notikušiem nelaimes gadījumiem vai saīsinājumā – GNNG. Šādu notikumu uzskaite ļauj priekšlaicīgi noteikt nelaimes gadījumu izraisošos faktorus un preventīvi tos novērst, lai netiktu zaudētas darba stundas, finanses vai sliktākajā gadījumā – cilvēka dzīvība.
Tehniskā aprīkojuma avārijas – izmērot vidējo iekārtu bojājumu un avāriju skaitu un nospraužot redzamu mērķi, lai to mazinātu, tiek sperts būtisks solis gan drošības, gan ražošanas produktivitātes līmeņa uzlabošanā. Vairums negadījumu darba vietā ir tieši saistīti ar sliktu tehnisko stāvokli, kādā atrodas darbam nepieciešamās iekārtas, tāpēc avāriju izskaušana, kā arī savlaicīga tehniskā nodrošinājuma apkope var būtiski uzlabot darbinieku drošību un paaugstināt labpatiku pret darbu.
Darbinieku un vadības līmeņa viedokļu saskaņošana – šis rādītājs tiek iegūts, regulāri veicot aptaujas nodarbināto vidū. Dati, kurus sniedz šis rādītājs, ļauj uzņēmuma vadībai saprast, vai darbinieku izpratne par to, ko viņi ikdienā dara, saskan ar vadības mērķiem un vīziju. Darbinieki nereti jūtas labāk, ja spēj vizualizēt savu lomu uzņēmuma pastāvēšanā un tālākvirzībā. Anektēšanu par darba drošību vislabāk iekļaut vispārējās darba vides un nodarbināto apmierinātības aptaujās, lai efektivizētu darba vides novērtēšanu kopumā.
Apmierinātība ar darba vidi – atgriezeniskās saites iegūšana no darbiniekiem, noskaidrojot, cik tie ir apmierināti ar darba vietas fizisko vidi (darbvirsmu, biroju, trokšņu līmeni, ēkas ģeogrāfisko novietojumu, labierīcībām, apzaļumošanu u.c.). Zemi rādītāji šajā gadījumā liks pievērst uzmanību problēmām, kuras negatīvi ietekmē gan darbinieku fizisko, gan emocionālo veselību.
Vidējais virsstundu skaits vienai personai – noder, lai izmērītu vidējo nostrādāto laiku ārpus parastā darba laika. Ja šo skaitli notur zemu, tas var nozīmēt, ka uzņēmums veiksmīgi pārvalda darba slodzi un samazina darbinieku noguruma līmeni. Tomēr jāņem vērā – šis KPI rādītājs neattiecas uz visiem uzņēmumiem, un virsstundu skaidrojums katrā no tiem mēdz atšķirties.
Rūpes par nodarbināto veselību – bezmaksas veselības pārbaužu nodrošināšana darba vietā un rezultātu uzraudzība pozitīvi ietekmē gan nodarbinātos, gan darba vietu.
Ikmēneša veselības un drošības profilakses izmaksas – šo izdevumu mērķis ir veselības un drošības apdraudējumu mazināšana uzņēmumā. Tie ietver darbinieku apmācības, auditus, kā arī regulāras pārbaudes un revīzijas, lai pēc iespējas uzlabotu darba apstākļu labvēlību un drošību. Šādu profilakses izmaksu izvērtējums ilgākā laika periodā ļauj pamanīt profilaktisko izmaksu tendences.
Organizācijas darbinieku izglītotība par darba drošības un veselības aizsardzības nozīmi – šis KPI indikators palīdz izvairīties no neskaitāmiem incidentiem un negadījumiem darba vietā, kas citādi varētu notikt. Tas arīdzan ļauj novērtēt, cik efektīvas un nepieciešamas ir darbinieku apmācības un papildus kursi.
Vidējais risku un problēmu atrisināšanas laiks – noderīgs rādītājs, kas vēsta, cik ilgs laiks nepieciešams, lai konstatētu, izanalizētu un novērstu problēmu, par kuru ziņojis kāds darbinieks vai cita iesaistītā persona.
Sakārtoti darba apstākļi, pārdomāta un stimulējoša vide, kā arī skaidrs un ilgtspējīgs risku novēršanas plāns ir nevis iegriba, bet gan nepieciešamība. Svarīgi atcerēties, ka organizācijas dzinulis ir tā darbinieki – cilvēki ar idejām un spēju uzņēmuma labo vārdu iznest starptautiskos plašumos. Tāpēc darba un veselības aizsardzības jautājumu risināšana neapšaubāmi ir prioritāte. Šādu KPI rādītāju izmantošana ļauj objektīvi palūkoties uz veiktajiem pasākumiem un novērtēt to efektivitāti.
