Pēc publiski izskanējušajām ziņām, ka Eiropas Parlamenta deputāte no “Latvijas Krievu Savienības” – Tatjana Ždanoka, ilgstoši sadarbojusies ar Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem, Valsts drošības dienests un Eiropas parlaments (abi neatkarīgi viens no otra) pauduši publiski, ka uzsāk šīs informācijas vērtēšanu.
VDD: Izmeklēšanu apgrūtina līdz 2016. gadam (ne)pieņemtās likumu normas
VDD atgādina, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Tāpēc mediju saturā publicētās vēsturiskās epizodes, kuras attiecas uz 2005. līdz 2013. gadu, nekvalificējās kā noziegums. Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus mūsu valstij, par ko dienests vēsturiski ir informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām nebija iespējama. Attiecīgi līdz 2016. gadam VDD mērķtiecīgi īstenoja pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai.
VDD vērtējumā T. Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bija nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
Atgādinām, ka 2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosināja pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas, – Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie. Tā rezultātā 2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks.
EP: “Mēs šīs apsūdzības uztveram ļoti nopietni”
Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Latvijas deputātes Tatjanas Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem.
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola “ļoti nopietni” uztver apsūdzības pret Ždanoku un šo lietu nodevusi Uzvedības kodeksa konsultatīvajai komitejai, atbildot uz Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” (DW) jautājumu, pirmdien paziņojis Metsolas oficiālais pārstāvis Jiri Lāss.
“Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentā ir sākta izmeklēšana,” viņš paskaidrojis.
Preses dienests tomēr norādījis, ka apsūdzības jau pirms kāda laika ir izskanējušas valstī, kuru pārstāv Ždanoka, t.i., Latvijā. “Mēs uzsveram, ka uz visiem Eiropas Parlamenta deputātiem attiecas vienādi noteikumi par mandāta neatkarību un ētiku,” piebildis preses birojs. “Tāpat kā visi deputāti, arī Eiropas Parlamenta deputāts ir atbildīgs vēlētāju priekšā”.
Par uzvedības kodeksa pārkāpumiem EP priekšsēdētājs var piemērot sankcijas, par ko paziņo plenārsēdē.
Tajā pašā laikā lēmumu par EP deputāta atbrīvošanu no amata pieņem viņa valsts kompetentās iestādes.
EP minētais norāda, ka Ždanokas atbrīvošana no deputātes amata ir Latvijas kompetento iestāžu pārziņā un neskatoties uz ierobežojumiem ar saukšanu pie kriminālatbildības pirms 2016.gada, VDD izvērtēs informāciju par T. Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
