Daži filmu veidotāji savos sižetos piedāvā samērā precīzu informāciju par FIB, CIP un citām izlūkošanas vai izmeklēšanas institūciju pienākumiem un procedūrām, bet citi piedāvā savas interpretācijas vai dramatiskuma labad ievieš izdomātus notikumus, personas vai vietas. Lai arī cik tālu šī valsts neatrodas arī Latvija sadarbojas izlūkošanas, pretizlūkošanas un nacionālās drošības jomās ar NATO biedriem, t.sk. ASV. Šī ir rakstu sērijas otrā daļa un tajā vairāk ielūkosimies par Amerikas Savienoto Valstu cilvēku izlūkdatu vākšanu.
Armijas lauka rokasgrāmatu jeb FM 2-22.3, “Human Intelligence Collector Operations”, Armijas departaments izdeva 2006. gadā. Rokasgrāmatā sniegti norādījumi par virkni jautājumu, piemēram, par cilvēku izlūkošanas operāciju struktūru, plānošanu un vadību, karavīru informēšanu, kā arī par zināmu attiecību un karšu datu analīzi. Lielākā un ziņu ievērības cienīgākā dokumenta sadaļa detalizēti apraksta kara gūstekņu un nelikumīgu kaujinieku pārbaudes un nopratināšanas procedūras.
Cilvēku izlūkošanas kolekcionāra pienākumi
HUMINT izlūkdienesta darbinieka pienākumi ietilpst izlūkošanas un svešvalodu prasmju jomā, turklāt abas šīs jomas ievērojami pārklājas. Daži ar šo amatu saistītie parastie pienākumi ir šādi:
• cilvēku izlūkošanas avotu, tostarp kara gūstekņu atgriezušos personu un citu draudzīgu avotu, iztaujāšana un nopratināšana, dažkārt svešvalodās,
• piedalīties cilvēku izlūkošanas operācijās,
• analizēt un sagatavot izlūkošanas ziņojumus,
• Piedalīties pretizlūkošanas operācijās ar pretizlūkošanas spēku aizsardzības avotiem,
• Informācijas izlūkošanas ziņojumu sagatavošana,
• darbojoties kā tulks vai tulkotājs izlūkošanas jautājumos un materiālos,
• Pārbaudīt un rediģēt ārvalstu dokumentu un materiālu tulkojumu precizitāti un pilnīgumu,
• uzturēt sakarus svešvalodās ar uzņēmējas valsts aģentūrām.
ASV cilvēku izlūkošanas nepieciešamās zināšanas
Amerikas Savienotajās Valstīs vadoties pēc “Human intelligence collector operations” rokasgrāmatas liels uzsvars tika likts uz operācijas teritorijas iepazīšanu. Tai skaitā ir jāapzinās visi etniskie, sociālie, reliģiskie un citi faktori, politiskajām, kriminālajām, cilšu un ekonomiskajām grupām un jāizprot šo grupu savstarpējās attiecības. Šī rokasgrāmata sniedz vadlīnijas, metodes un procedūras, kas reglamentē cilvēku izlūkošanas (HUMINT) vākšanas un analītisko līdzekļu izmantošanu komandiera izlūkošanas vajadzībām.
Šim vācējam ir nepieciešams zināt visus pašreizējos un potenciālos draudu spēkus darbības teritorijā un to organizāciju, aprīkojumu, motivāciju, spējām, ierobežojumiem un darbības metodoloģiju.
Lai nodrošinātu, ka personāls ir sagatavots sadarbībai un komunikācijai ar vietējiem iedzīvotājiem ir nepieciešams izzināt darbības teritorijas kultūru. Dažādās darbības teritorijās būs atšķirīga sociālā un kultūras izpratne, reģionālie apsvērumi, kas ietekmē saziņu un var ietekmēt operāciju veikšanu. Tie var ietvert sociālos tabu, vēlamos uzvedību, paražas un pieklājību.
Ir nepieciešama izpratne par cilvēka uzvedības pamatprincipiem. Jāspēj pielāgoties informācijas avota personībai un kontrolēt informācijas avota reakciju, ja viņš izprot uzvedības pamatfaktorus, iezīmes, attieksmi, stimulus, motivāciju un aizspriedumus. Viņam ir ne tikai jāsaprot uzvedības pamatprincipi, bet arī jāzina, kā tie principi izpaužas apgabalā un kultūrā, kurā viņš darbojas.
Atšķirībā no Krievijas izlūkošanas organizācijām Amerikas Savienotās Valstis mācību procesā neliek tik lielu uzsvaru uz valsts ideoloģijas izprašanu un apgūšanu.
Cilvēku avotu skrīnings
Operācijās skrīnings ir cilvēkresursu un dokumentu izvērtēšanas un atlases process, lai, pamatojoties uz informācijas vākšanas prioritārā secībā vāktu informāciju. Pārbaude iedala avotus kategorijās un nosaka to prioritāti, pamatojoties uz varbūtību, ka konkrētajam avotam ir prioritārā informācija, un avota sadarbības līmeni. Pārbaude tiek veikta visos vadības līmeņos un visās operatīvajās vidēs.
Cilvēku avotu pārbaude ir indivīda vai indivīdu grupas izvērtēšana, lai noteiktu viņu potenciālu, lai atbildētu uz vākšanas prasībām, vai lai identificētu indivīdus, kas atbilst iepriekš noteiktam avota profilam. Pārbaudes mērķis ir identificēt tos izraudzītos cilvēkus, kuriem ir potenciāli vērtīga informācija un kuri ir gatavi sadarboties vai kurus var pārliecināt sadarboties. Lai veiktu atlasi, ir jāizstrādā kritēriji, kas ir potenciālās informācijas rādītāji. Tie varētu būt rangs, amats, dzimums, etniskā grupa, izskats un atrašanās vieta.
Pieejas metodes
Ir 18 pieejas paņēmieni, kurus var izmantot jebkuram neatkarīgi no aizturētā statusa vai raksturojuma. Uzskaitītās pieejas nav garantēti risinājumi visām situācijām. Dažas atsevišķas pieejas, kas var būt piemērotas vienā operatīvajā vidē, piemēram, veicot HUMINT kontakta operācijas, var būt neefektīvas citā vidē, piemēram, nopratināšanā. Dažas no tām būs veiksmīgas ar vienu avotu un neefektīvas ar citu.
Tiešā pieeja- gandrīz visa informācijas vākšana sākas ar tiešo pieeju. Izņēmums ir izlūkošanas operācijas, kas pēc savas būtības ir netiešas. Izmantojot tiešo pieeju, HUMINT vācējs uzdod tiešus jautājumus. Sākotnējie jautājumi var būt administratīvi vai nenozīmīgi, bet HUMINT vācējs ātri sāk uzdot būtiskus jautājumus. Ja informācijas avots atsakās atbildēt, izvairās atbildēt vai nepatiesi atbild uz būtisku jautājumu, HUMINT vācējs sāks izmantot alternatīvu pieejas stratēģiju.
Otrā pasaules kara nopratināšanas operāciju statistika liecina, ka tiešā pieeja bija efektīva 90 % gadījumu. Vjetnamā un operācijās URGENT FURY (Grenada, 1983), JUST CAUSE (Panama, 1989) un DESERT STORM (Kuveita un Irāka, 1991) tiešā pieeja bija efektīva 95 % gadījumu.
Veicinošā pieeja- ir apmaiņa pret kaut ko, ko vēlas informācijas avots, pret informāciju. Tas, no kā jūs atsakāties, var būt materiāls atalgojums, emocionāls atalgojums vai reāla vai šķietama negatīva stimula novēršana. Motivācijas apmaiņa var būt atklāta vai smalka. No vienas puses, apmaiņa var būt oficiāls maksājums naudā par informāciju, kas tiek veikts kādu kontaktdarbību laikā, bet no otras puses, tā var būt tikpat smalka kā cigaretes piedāvāšana informācijas avotam.
Emocionālā pieeja- ir vērsta uz to, kā informācijas avots uzskata sevi un savas savstarpējās attiecības ar citiem. Novērojot avotu un veicot sākotnējo iztaujāšanu, HUMINT vācējs bieži var noteikt dominējošās emocijas, kas motivē aizturēto. Motivējošās emocijas var būt alkatība, mīlestība, naids, atriebība vai citas. HUMINT vācējs izmanto verbālas un emocionālas viltības, lai izdarītu spiedienu uz avota dominējošajām emocijām. Pēc tam viņš saista šo emociju apmierināšanu ar avota sadarbību.
Viens no izplatītākajiem emocionālās pieejas izmantošanas draudiem ir emocionālas pieķeršanās veidošanās no HUMINT vācēja puses. Ir dabiski, ka avotam izveidojas emocionāla pieķeršanās HUMINT vācējam. HUMINT informācijas vācējs bieži vien šo pieķeršanos veicinās. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai informācijas vācējam neveidotos atbilstoša emocionāla pieķeršanās avotam. Šī problēma parasti rodas tad, kad HUMINT vācējam ir kontakts ar vienu avotu vai līdzīgu avotu grupu ilgākā laika posmā.
Nopratināšanas pieejas stratēģijas
Iztaujāšana nenozīmē naidīgas attiecības starp HUMINT vācēju un avotu. Patiesībā lielākā daļa nopratināšanas avotu (90 % vai vairāk) sadarbojas, reaģējot uz tiešo pieeju. Diemžēl tie avoti, kuriem ir tāds izvietojums un piekļuve, kas padara tos par augstas prioritātes avotiem, ir arī avoti ar visaugstāko drošības izpratnes līmeni. Avots, kurš izmanto pretaptaujāšanas paņēmienus, piemēram, kavē, cenšas kontrolēt sarunu vai pats nopratina HUMINT vācēju, var būt izlūkošanas apmācīts karavīrs, apmācīts izdzīvošanas, izvairīšanās, pretošanās un bēgšanas jomā, terorists vai ir bijis iepriekš ieslodzīts.
Sērija “Spiegi mums apkārt” turpināsies arī ar 3. daļu.
